Cīņa par nākotni: samazinājumi apdraud Berlīnes sociālos pakalpojumus!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Marzahn-Hellersdorf: Pašreizējie budžeta samazinājumi apdraud sociālos piedāvājumus. Protesti pret sociālo pakalpojumu un izglītības samazināšanu 10. oktobrī.

Marzahn-Hellersdorf: Aktuelle Haushaltskürzungen bedrohen soziale Angebote. Proteste gegen Abbau in Soziales und Bildung am 10. Oktober.
Marzahn-Hellersdorf: Pašreizējie budžeta samazinājumi apdraud sociālos piedāvājumus. Protesti pret sociālo pakalpojumu un izglītības samazināšanu 10. oktobrī.

Cīņa par nākotni: samazinājumi apdraud Berlīnes sociālos pakalpojumus!

Berlīnē pēdējie rajoni ir izlēmuši par saviem budžeta plāniem, kas atklāj satraucošas finanšu nepilnības, it īpaši Neukölln un Pankow. Neukölln trūkst 20 miljonu eiro gadā, savukārt Pankow deficīts ir 17 miljoni eiro. Jau nepietiekamie piedāvājumi abos rajonos ir akūti risks. “Mums rajonu spēju rīkoties vietējo berlīniešu labā nevar samazināt,” skaidro kreisie, savukārt bažas par gaidāmajiem samazinājumiem kļūst arvien skaļākas.

Sociālos un kultūras pakalpojumus, kurus daudzus pilsoņus izmanto, ļoti ietekmē papildu vajadzības, kuras gadiem ilgi nav finansētas. Šie samazinājumi var izraisīt tādas svarīgas programmas kā peldēšanas autobusi un skolu stacijas, sākot ar 2026. gadu. Arī nepatikšanas ir arī dažādas sociālā darba jomas, ieskaitot bezpajumtnieku palīdzību un jauniešu un ģimenes atbalstu.

Satraucoša attīstība sociālajā infrastruktūrā

Situāciju saasina satraucošie ziņojumi no visas Vācijas. Divām trešdaļām sociālo institūciju jau ir nācies ierobežot savus piedāvājumus vai pilnībā tos apturēt, kā liecina aptuveni 8300 iestāžu aptauja. Aptuveni 49 procenti aptaujāto sacīja, ka naudas trūkuma dēļ viņiem ir jāsamazina savi piedāvājumi, bet 15 procenti to izdarīja pilnībā. Vairāk nekā 75 procenti aptaujāto sagaida, ka šī attīstība turpināsies 2025. gadā, kas rada lielas bailes par vietējo brīvprātīgo saistību zaudēšanu.

Neatkarīgās labklājības federālās darba grupas prezidents Maikls Groß apraksta pašreizējo taupības politiku kā draudus sociālajai infrastruktūrai. Caritas prezidente Eva Marija Velskop-Defaa brīdina par progresu, kas varētu izraisīt caurspīdīgu sociālo tīklu. Diakonie prezidents Rüdiger Schuch pauž līdzīgas bažas, klasificējot turpmākos samazinājumus kā demokrātijas draudus. Rolfs Rozenbroks, Apvienotās asociācijas priekšsēdētājs, runā arī par pieaugošo nevienlīdzību un izslēgšanu.

Bērnu nabadzības realitāte Vācijā

Vēl viens aspekts ir bērnu nabadzība, kas ir īpaši steidzams izaicinājums Berlīnes rajoniem. Saskaņā ar destatis gandrīz 2,1 miljons bērnu un jauniem cilvēkiem, kas jaunāki par 18 gadiem, bija risks, kas riskē ar risku, kas paredzēts 1423. gadā. Berlīnē viena no četrām ģimenēm dzīvo nabadzībā, kas vēl vairāk saasina šo pilsētu problēmu.

Nabadzības risks ir ļoti atkarīgs no vecāku izglītības kvalifikācijas. Kamēr tiek ietekmēti 36,8 procenti bērnu ar zemu izglītības kvalifikāciju, vecāku ar augstāku izglītības kvalifikāciju līmenis ir tikai 5,8 procenti. Tāpēc Berlīnē sabiedriskās diskusijas uzmanības centrā ir šīs nabadzības apkarošana. Pārvaldes mērs Kai Vegners ir paziņojis, ka rajoniem nodrošinās vairāk naudas, bet pamatfiksu nepietiekams finansējums joprojām ir steidzama problēma.

Kreiso pārstāvji aicina pārdomāt un brīdināt par esošās taupības politikas sekām. Partijas vadītāji aicina cilvēkus 10. oktobrī piedalīties #Unshortenable demonstrācijā, lai uzsvērtu labāku finansiālo drošību sociālajos pakalpojumos Berlīnē.