Berlīnes vīzija 2030: veselība, ilgtspējība un jaunas iespējas!

Berlīnes vīzija 2030: veselība, ilgtspējība un jaunas iespējas!

Berlīne saskaras ar izaicinājumu veidot redzējumu par ilgtspējīgu nākotni. Pēc Berlīnes sienas krišanas pilsēta ir daudz mainījusies un tagad saskaras ar jaunām iespējām un riskiem. 17 ANO ilgtspējības mērķi (SDG) ir centrālās vadlīnijas šim procesam un atspoguļo sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās dimensijas, kas ir būtiskas Berlīnes attīstībai. Tēmas, piemēram, klimats, veselība, izglītība, enerģija un taisnīgums, ir galvenā loma, lai uzlabotu pilsoņu dzīves kvalitāti.

Detlev Ganten, farmakologs un Virhovas fonda dibinātājs, uzsver veselības pamatdarbību SDGS sasniegšanā. Saskaņā ar tagessspiegel Tas ir svarīgs, lai savienotu veselību Berlīnā. Jauniešu iniciatīva "Genhagener Kreis" uzsāka kampaņu "Globālie mērķi", lai veicinātu ilgtspējību un nogādātu Expo 2035 uz Berlīni.

Veselība un ilgtspējība fokusā

Plānotais kongress 2025. gada aprīlī ir paredzēts, lai konsolidētu holistisku veselības un ilgtspējības koncepciju. Pazīstamas institūcijas, piemēram, Charité University Medicine Berlin, Berlīnes Veselības pētījumu institūts (BIH) un Max-Delbrück-Centrum (MDC), strādā pie Berlīnes pozicionēšanas kā inovācijas centra veselības nozarē.

Kā daļa no projekta “Am Sandhaus” Berlīnē-Bučā tiks izveidots jauns dzīvojamais rajons, kas integrē Virhovas triasa “brīvības, izglītības un labklājības” principu. Virhova balva, kas katru gadu tiek piešķirta oktobrī ar 500 000 eiro, mēģināja ārkārtas ieguldījumu veselības pētījumos un veicina atrašanās vietas veicināšanu.

Berlīnes pilsēta gūst labumu arī no PVO Pandemie agrīnās brīdinājuma centra apmetnes, kas varētu palielināt Vācijas starptautisko redzamību. Pasaulē, kurā aptuveni 70 procenti iedzīvotāju dzīvo pilsētās, pilsētu centru loma ģeopolitiskajā situācijā kļūst arvien nozīmīgāka. Pilsētām ir jāattīsta novatoriskas pieejas, lai uzlabotu pilsoņu dzīves kvalitāti un radītu uzticības sajūtu.

Globālā atbildība un darba kārtība 2030

2015. gadā globālā kopiena pieņēma 2030. gada darba kārtību ar 17 globālās ilgtspējības mērķiem, lai risinātu globālās problēmas. Šī darba kārtība nosaka sistēmu sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgai attīstībai. Vācija aktīvi iesaistās SDG ieviešanā un ir formulējusi Vācijas ilgtspējības stratēģiju, kas norāda šo mērķu īstenošanu. Federālā valdība uzsver vadošo industrializēto un topošo valstu atbildību šajā procesā. 

2030. gada darba kārtības ieviešanai ir nepieciešama visu dalībnieku kopīga rīcība, ieskaitot valstis, zinātni un biznesu. Regulāriem ziņojumiem un progresa uzraudzībai ir svarīga loma pielāgošanā un pasākumu efektivitātes nodrošināšanā, piemēram, bunde- bundu- valdība.

Spēja sasniegt ilgtspējības mērķus ir būtiska nākotnes, kuras vērts dzīvot. Valstis, ieskaitot Šveici, izmanto aktīvu pieeju šo globālo laimīgo mērķu īstenošanai. Ilgtspējīga attīstība ir starptautisku konferenču un iniciatīvu gadu rezultāts, kas ir pavērusi ceļu 2030. gada darba kārtībai, sākot no ir.admin.ch apkopots.

Kopumā Berlīne ir piemērs tam, kā ar novatorisku pieeju un dažādu dalībnieku ciešo sadarbību ir atbildīga par veselīgu nākotni dzīvā vietā.