Berlīne paļaujas uz cietiem plastmasas vākiem: vides aizsardzība vai neērtības?

Berlīne paļaujas uz cietiem plastmasas vākiem: vides aizsardzība vai neērtības?

Kopš 2024. gada vasaras Berlīnē ir obligāts ciešs vāks PET pudelēm. Šī regula, kas tika ieviesta kā daļa no ES Vienreizējās lietošanas plastmasas direktīvas, ir paredzēta, lai sniegtu izšķirošu ieguldījumu plastmasas atkritumu samazināšanā vidē. Kopš tā laika no plauktiem ir pazuduši vaļīgi pudeļu korķi, kas ir nepārprotama atbilde uz 2015. gada ES trauku mazgāšanas šuvju uzraudzības konstatējumiem. Tas parādīja, ka pludmalēs var atrast daudz vaļīgu plastmasas vāku. Ieviešanu Vācijā veica Vienreizējās lietošanas plastmasas marķēšanas rīkojums (EWKKennzV), kas stājās spēkā 2024. gada 3. jūlijā, kā rbb24 report.

Jaunais regulējums skar visus plastmasas aizdari vienreizējās lietošanas dzērienu pudelēm ar tilpumu līdz trim litriem. Galvenā tā saukto piesieto vāciņu motivācija ir vāciņu pārstrāde kopā ar pudelēm un izvairīties no izmestu vāciņu ietekmes uz vidi. Šis pasākums ir daļa no Eiropas stratēģijas, kuras mērķis ir uzlabot plastmasas pārstrādi un samazināt ietekmi uz vidi. Papildus atkritumu samazināšanai uzņēmumi, piemēram, Tetra Pak, strādā, lai pārietu uz jaunajiem standartiem, un ir ieguldījuši 400 miljonus eiro, lai pārietu uz savienotiem vāciņiem vien, kā euwid.

Sabiedriskais viedoklis un ietekme

Patērētāju reakcija uz blīvu vāku ieviešanu ir bijusi dažāda. Nirnbergas Tirgus lēmumu institūta 2025. gada maijā veiktajā pētījumā konstatēts, ka divām trešdaļām vāciešu šie cietie vāki šķiet neērti, bet gandrīz puse neuzskata par labvēlīgu videi. Neskatoties uz kritiku, ir arī pozitīvas atsauksmes: Šēnbergā mazumtirgotāji ziņo, ka mazāk atkritumu un vairāk pudeļu tiek atgrieztas ar vākiem. Arī Berlīnes iniciatīva “Alles im Fluss”, kas organizē sakopšanas akcijas, fiksējusi atrasto vāku skaita samazināšanos.

Arī Federālā vides aģentūra fiksē pozitīvu tendenci: salīdzinājumā ar 2015. gadu ES pludmalēs konstatēts vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumu samazinājums par 29 procentiem, bet Baltijas jūrā – pat 45 procenti. Tas vismaz daļēji varētu būt saistīts ar jaunajiem noteikumiem. Tomēr, lai vēl vairāk uzlabotu situāciju, Pārtikas rūpniecības federālā asociācija (BVE) pauda bažas: tā neredz papildu ieguvumus patērētājiem vai videi no ierobežojuma regulējuma.

Eiropas rīcība plastmasas atkritumu jomā

Cīņai pret plastmasas atkritumiem ES ir senas tradīcijas. Visaptveroša ES stratēģija plastmasai tika prezentēta tālajā 2018. gadā, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt visu plastmasas iepakojumu atkārtoti lietojamu vai pārstrādājamu. Katru gadu katrs iedzīvotājs ES rada vidēji 36,1 kg plastmasas iepakojuma atkritumu, no kuriem tikai 14,7 kg uz vienu cilvēku tiek pārstrādāti. Lai cīnītos pret plastmasas iepakojuma atkritumu pieaugumu, 2023. gadā tika uzsākti vairāki pasākumi iepakojuma atkritumu un mikroplastmasas piesārņojuma samazināšanai. Šīs iniciatīvas papildina iepriekšējos lēmumus, piemēram, vienreizējās lietošanas plastmasas aizliegumu 2019. gadā, jo Europarl norāda.