Berlin Mitte saskaras ar krasiem taupības pasākumiem: kas tagad plānots!

Berlin Mitte saskaras ar krasiem taupības pasākumiem: kas tagad plānots!

Finansiālā situācija Mitte rajonā joprojām ir nestabila. Rajona mērs Stefānija Remlingere nesen paziņojumā presei paziņoja, ka plānotie taupīšanas pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu 2025. gada ietaupījumu mērķi. Tas arī tika palielināts no aptuveni 13 miljoniem eiro līdz aptuveni 20 miljoniem eiro. Līdz šim ir ietaupīti tikai aptuveni 11 miljoni eiro, kas liecina par tūlītēju budžeta ierobežojumu nepieciešamību. Šo jauno ierobežojumu mērķis ir optimizēt procesu un izmaksu kontroli rajona birojā un palielināt budžeta efektivitāti.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai uzturēt pakalpojumus iedzīvotājiem. Tas ietver tādas svarīgas jomas kā kultūra, bērnu un jauniešu labklājība un zaļo zonu uzturēšana. Remlingers uzsver, ka, neskatoties uz saspringto budžeta situāciju, piedāvājumu nevajadzētu samazināt, lai gan pašreizējie likumā noteiktie pienākumi un valsts vadlīnijas ir izaicinājums.

Uzkrājumu pasākumu izaicinājumi

Uzkrājumu realizāciju apgrūtina dažādi šķēršļi. Jo īpaši nepieciešamais telpas ietaupījums ir kritizēts nepieciešamo digitalizācijas pasākumu dēļ. Remlingers norāda, ka taupības pasākumu kontekstā nevajadzētu atstāt novārtā pārvaldes modernizāciju un digitalizāciju. Šie aspekti ir ļoti svarīgi rajona biroja turpmākajai darbībai.

Turklāt federālā valdība visaptverošajā budžeta plānā 2025./26. gadam paziņoja, ka visā valstī īstenos konsolidācijas pasākumus 8,7 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka šie ietaupījumi līdz 2029. gadam kopumā pieaugs līdz 54 miljardiem eiro, un vienu trešdaļu veidos ienākumi un divas trešdaļas no izdevumiem. Klimata piemaksas atcelšana tiek minēta arī kā viens no drastiskajiem pasākumiem, lai ik gadu ietaupītu 2 miljardus eiro, kas izsauc atbilstošu vides organizāciju kritiku.

Skatoties nākotnē

Ņemot vērā lielos izaicinājumus, rodas jautājums, vai plānotie ietaupījumi un budžeta samazinājumi būs pietiekami ne tikai deficīta samazināšanai, bet arī pakalpojumu kvalitātes saglabāšanai. Finanšu vājās vietas skar ne tikai pilsētu, bet arī visu valsti plašākā kontekstā. Paredzams, ka no 2025. gada nodokļi palielināsies par 3,1 miljardu eiro, savukārt nodokļu likme līdz 2026. gadam varētu pieaugt līdz 45,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Šie pasākumi uzsver nepieciešamību gan vietējām, gan valsts iestādēm īstenot stingrus taupības pasākumus, lai sasniegtu finanšu mērķus.

Nākamie mēneši būs izšķiroši šo pasākumu īstenošanai un jautājumam par to, kā Berlīnes administrācijai un pilsoņiem būs jātiek galā ar finanšu ierobežojumiem.