Woidke brīdina: Krievijas dronu uzbrukumi virs Polijas ir satraucoši!

Woidke brīdina: Krievijas dronu uzbrukumi virs Polijas ir satraucoši!

2025. gada 20. novembrī Brandenburgas premjerministrs Dītmārs Vaidke pauda bažas par neseno incidentu Polijas gaisa telpā, kurā tika notriekti vairāki Krievijas bezpilota lidaparāti. Vudke šo trešdien notikušo notikumu raksturoja kā satraucošu drošības situācijas saasināšanos Eiropā. Viņš uzsvēra, ka dronu skaits ir jauna incidenta kvalitāte, kas, viņaprāt, nav iespējama. Woidke cer uz atbilstošu Krievijas Federācijas reakciju uz šo rīcību.

Incidents noticis, kad vairāk nekā desmiti Krievijas kaujas bezpilota lidaparātu ielidoja Polijas austrumu gaisa telpā, un dažus bezpilota lidaparātus sagādāja grūtības notriekt brīdinātajiem gaisa spēkiem. Pēc uzbrukumiem Polija pieprasīja konsultācijas NATO, lai plānotu kopīgu reakciju. Polijas premjerministrs Donalds Tusks iepriekš sacīja, ka šī ir "liela mēroga provokācija", un norādīja, ka iebrukums ir pirmais gadījums kopš 1949.gada, kad tiek iedarbināts NATO līguma 4. pants, kas ļauj rīkot konsultācijas par draudiem dalībvalsts teritoriālajai integritātei.

Polijas militārā atbilde

2025. gada 9. septembrī Polijas gaisa telpā ielidoja vairāki Krievijas bezpilota lidaparāti. Polijas militārpersonas atbildēja ar bezpilota lidaparātu notriekšanu, radot vēsturisku precedentu, jo tā bija valsts pirmā militārā darbība kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu. Tusks kopumā ziņoja par 19 Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, un lielākā daļa bezpilota lidaparātu bija no Baltkrievijas virziena. Ņemot vērā draudošās briesmas, Polija sadarbībā ar NATO partneriem aktivizēja pretgaisa aizsardzību.

Aizsardzības pasākumi ietvēra Polijas F-16, kā arī Nīderlandes F-35 un Itālijas lidmašīnu izmantošanu. Vācu pretgaisa aizsardzības sistēmām Patriot arī bija izšķiroša loma aizsardzībā. Incidenta naktī gaisa telpas pārkāpumi turpinājās stundām ilgi, pirmais ziņojums saņemts ap pulksten 23.30. un pēdējais ziņojums ap pulksten 6:30.

Starptautiskās reakcijas un stratēģiskā situācija

Incidents izraisījis starptautisku satraukumu. NATO ģenerālsekretārs Rute Krievijas uzvedību raksturoja kā "absolūti neapdomīgu" un aicināja izbeigt gaisa telpas pārkāpumus. ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apliecināja Polijai pilnīgu solidaritāti un mudināja noteikt turpmākas sankcijas pret Krieviju. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons pievienojās šai solidaritātei un kritizēja bezpilota lidaparātu ielaušanos.

Turklāt varas iestādes ziņoja, ka bezpilota lidaparāts ietriecās dzīvojamajā ēkā Polijas austrumos, nodarot bojājumus jumtam, bet bez ievainojumiem. Četras lidostas, tostarp Varšavas Šopēna lidosta, bija spiestas uz laiku slēgt, taču lidojumu darbība atsākās ar kavēšanos.

Polija saskata sevi hibrīdkonfliktā ar Krieviju tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ starp Kaļiņingradu, Baltkrieviju un Ukrainu. Drošības analītiķi brīdina, ka šādi gaisa telpas pārkāpumi rada nopietnu risku Polijai un NATO austrumu flangam. Valsts turpina investēt modernās ieroču sistēmās un ir uzsākusi visaptverošu Austrumu vairoga programmu, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas.

Noslēgumā jāsaka, ka pēdējais incidents ir kritisks izaicinājums drošībai Eiropā, kas tuvākajās nedēļās nodarbinās gan Poliju, gan NATO. Tāpēc Woidke un Tusks aicina uz vienotu un izlēmīgu reakciju, lai stiprinātu uzticību Rietumu aizsardzības arhitektūrai.