Vegners aicina pilnībā pārcelt ministrijas uz Berlīni – rīkojieties tūlīt!
Berlīnes mērs Kais Vegners aicina visas federālās ministrijas pārcelties uz Berlīni, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu kaitējumu videi.

Vegners aicina pilnībā pārcelt ministrijas uz Berlīni – rīkojieties tūlīt!
Laikā, kad biroja organizācijas un efektivitātes tēma kļūst arvien svarīgāka, Berlīnes valdošais mērs Kais Vegners (CDU) ir ieņēmis skaidru nostāju. Vegners iestājas par pilnīgu federālo ministriju pārvietošanu no Bonnas uz Berlīni. Par to ziņots 2025. gada 6. novembrī. Viņš uzsver, ka pašreizējā sadale ar darbiniekiem abās pilsētās ir neefektīva un katru gadu prasa aptuveni 20 000 komandējumu, kas ir gan videi kaitīgi, gan dārgi.
Valdošais mērs iebilst, ka daudzi darbinieki, īpaši jaunie talanti, vēlētos pārcelties uz Berlīni. Viņi tiecas pēc labākām izaugsmes iespējām. Neskatoties uz šo neatbilstību, Berlīnes/Bonnas likums, kas stājās spēkā 1994. gada 7. maijā, nosaka, ka liela daļa federālo ministriju darbavietu paliek Bonnā. Pašlaik sešu ministriju galvenā mītne atrodas Bonnā, bet citām tur ir otra galvenā mītne.
Berlīnes/Bonnas likuma priekšvēsture
Kopš tā laika Berlīnes/Bonnas akts regulē ministriju sadalījumu starp abām pilsētām. Tiesību akti radās no galvaspilsētas 1991. gada 20. jūnija rezolūcijas, kas noteica Berlīni par turpmāko valdības mītni. Tas tika pieņemts 1994. gada 26. aprīlī un bija sekas Apvienošanās līgumam, kas padarīja Berlīni par apvienotās Vācijas galvaspilsētu. Likumprojekts pēdējo reizi grozīts 2019. gada 12. decembrī, taču joprojām balstās uz ministriju sadalījumu.
Saskaņā ar Welt lielākā daļa Vācijas pilsoņu vēlas, lai ministrijas tiktu pilnībā pārvietotas uz Berlīni. Aptauju institūta YouGov aptauja liecina, ka 53 procenti aptaujāto atbalsta šo vēlmi. Jo īpaši Austrumvācijā 65 procenti atbalsta pilnīgu pārcelšanos, bet Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur atrodas Bonna, 43 procenti ir par.
Izmaksu un efektivitātes apsvērumi
Vegners šo pieeju redz ne tikai no politiskā viedokļa. Viņš apgalvo, ka izmaksas, kas radušās saistībā ar pārcelšanos, ir no četriem līdz pieciem miljardiem eiro, bet ikgadējās izmaksas 20 miljonu eiro apmērā un ar to saistītās efektivitātes problēmas sniedz skaidru pamatojumu pārcelšanai. Tomēr laikā no 2008. līdz 2022. gadam struktūras ir būtiski mainījušās; kļuva zināms, ka pašlaik Bonnā ir palikuši tikai 27 procenti ministru darbavietu.
Kopumā diskusiju par ministriju sadalīšanu un iespējamo pārvietošanu turpina pavadīt politiskā sprādzienbīstamība un sociālais atbalsts. Šis solis varētu būt nozīmīgs simbolisks solis ceļā uz Vācijas vienotības pabeigšanu - 35 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas un tai sekojošās atkalapvienošanās.