Štutgarts, Hamburga un Diseldorfs: Vācijas pilsētas nopelna visvairāk naudas ar stāvošiem transportlīdzekļiem

Štutgarts, Hamburga un Diseldorfs: Vācijas pilsētas nopelna visvairāk naudas ar stāvošiem transportlīdzekļiem

Novietoti transportlīdzekļi ir vērtīgs ienākumu avots Vācijas pilsētām. Saskaņā ar aptauju visās federālajās valstīs, Štutgarts, Hamburga un Diseldorfs pagājušajā gadā nopelnīja visvairāk naudas, izmantojot autostāvvietas maksas un naudas sodus. Ienākumi šajās pilsētās bija aptuveni 40 eiro vienam iedzīvotājam, savukārt Erfurtē, Hannoverē, Saarbrücken, Maincā un Brēmenē tie bija mazāki par 20 eiro.

Absolūtos datos Berlīne guva vislielākos ienākumus no autostāvvietas ar 114 miljoniem eiro. Aiz tā sekoja Hamburgai ar 75 miljoniem eiro un Minheni ar 53 miljoniem eiro. Šajos skaitļos ietilpst ienākumi no autostāvvietas, maksas par iedzīvotāju stāvvietām un naudas sodiem no viltus parkiem. No visiem valsts galvaspilsētām 355 miljoniem eiro ienākumu, 48 procenti no autostāvvietas maksas, 45 procenti no soda naudas un septiņi procenti bija pieejami rezidentu stāvvietu kartēm.

Turpmākajos gados daudzas pilsētas sagaida ienākumu pieaugumu. "Sabiedriskās telpas kļūst arvien maz," sacīja Štutgartes pilsēta. Tāpēc autostāvvietas maksas pilsētas centrā 2024. gada sākumā ir jāpalielina vēl par 20 procentiem. Pēc tam 4,60 eiro, autovadītājiem jāmaksā 5,60 eiro. Maksa galvenokārt ir balstīta uz vietējā sabiedriskā transporta tarifiem.

Sacensības par ierobežotām teritorijām blakus ielām ir uzliesmojušas, it īpaši metropolēs. Transporta uzņēmumi vēlas vairāk joslu satiksmei, nevis autostāvvietām, velosipēdisti pieprasa drošus velosipēdu ceļus, restorāniem ir nepieciešama vieta ēdināšanai ārpus telpām un zonas. Tajā pašā laikā automašīnu skaits Vācijā nesamazinās. Saskaņā ar Federālās autotransporta pārvaldes datiem, 48,8 miljoni automašīnu jau tika reģistrēti 2023. gada sākumā, savukārt 43,4 miljoni vēl bija 2013. gada sākumā. Tas atbilst gada pieaugumam par aptuveni pusmiljonu automašīnu.

Autostāvvieta elektriskajiem transportlīdzekļiem Maincā līdz šim ir bijusi bez maksas, un saskaņā ar ziņojumu tam vajadzētu palikt vismaz gadu. Tomēr nākotnē ikvienam būtu jāmaksā vairāk par autostāvvietu pilsētā. Autostāvvietas iestatīšanas un uzraudzības izmaksas ir mazāk jāsedz plašai sabiedrībai un vairāk finansē lietotājus.

Minhenes pilsēta arī pauž līdzīgus plānus. Publiskā telpa privātu transportlīdzekļu stāvvietai ir "zem vērtības". Automašīnas ir vidēji 23 stundas dienā un parāda vērtīgu telpu, ko varētu izmantot jebkuram citam.

Deutsche vides palīdzība saskata steidzamu nepieciešamību rīkoties un prasa atbilstošu maksu par autostāvvietu publiskajā telpā. Londonā autostāvvieta ceļa malā maksā līdz desmit eiro, līdz 7,50 eiro Amsterdamā un Oslo. Vācijā tikai divas no 104 pārbaudītajām pilsētām, proti, Heidelberga un Osnabrück, konsekventi iekasē maksu par stāvvietām vismaz trīs eiro stundā. Štutgartam tas attiecas vismaz pilsētas centrā. No otras puses, 73 pilsētās joprojām ir iespējams novietot automašīnu par vienu vai mazāk eiro. Vides palīdzība prasa visaptverošu autostāvvietu pārvaldību ar saprātīgu nodevu, lai iegūtu cilvēku vietu cilvēkiem.