Protesti sportā: uz skatuves kāpj politiski vēstījumi!

Protesti sportā: uz skatuves kāpj politiski vēstījumi!

Sporta pasākumi arvien vairāk kalpo kā platforma politiskajiem protestiem. Pašreizējie notikumi parāda, kā uzmanības centrā ir emocionāli jautājumi, piemēram, Izraēlas un Palestīnas konflikts. Sporta politikas eksperts profesors Jirgens Mittags skaidro, ka pēdējos gados šādi protesti ir kļuvuši intensīvāki. Spānijā notiekošais prestižais velobrauciens Vuelta piedzīvoja lielus traucējumus propalestīniešu demonstrāciju dēļ pēc tam, kad tajā piedalījās viena no Izraēlas komandām. Tas būtiski apdraudēja pasākuma drošību un darbību, pakļaujot riskam gan braucējus, gan organizatorus, jo ātrumposmi bija jāsaīsina vai jāatsakās.

Kā ziņo rbb24, Berlīnes maratons norisinājās bez lieliem starpgadījumiem, neskatoties uz iepriekšējām bažām par iespējamiem protestiem. Neskatoties uz to, drošības kontrole ir pastiprināta, lai izslēgtu gan uzbrukumus, gan protestus. Mittags sūdzas, ka SOK hartas 50. noteikuma, kas aizliedz politiskas izpausmes sporta pasākumos, īstenošana ir sarežģīta. Organizatori meklē veidus, kā nodrošināt politisko izpausmi ārpus sacensībām, lai novērstu šādus konfliktus.

Sportiskā neitralitāte un boikota diskusijas

Diskusija par sportisko neitralitāti uzņem apgriezienus. Aicinājumi noteikt sankcijas un boikoti arvien vairāk tiek vērsti pret Izraēlu, savukārt pret Izraēlu vērstas arī citas valstis, piemēram, Ķīna, Turkije un Krievija. taz uzsver, ka Izraēla tās īpašā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir atkarīga no sacensībām Eiropā, jo dalība arābu pasaulē nav iespējama. Šis dubultais standarts boikotā ir īpaši acīmredzams, ja runa ir par finansiālām saistībām ar tādām valstīm kā Saūda Arābija.

Profesors Mittags norāda, ka notiek diskusijas par Izraēlas sportistu izslēgšanu, līdzīgi kā sankcijas pret Krievijas sportistiem pēc Ukrainas konflikta. Šī tēma atspoguļo sarežģītās attiecības starp sportu un politiku, kas arvien vairāk izvirzās priekšplānā.

Pieaugoša tendence: protesti sportā

Pēdējos gados arvien svarīgāki ir protesti sporta pasākumos. Tos bieži interpretē kā pretrunu izpausmi un steidzamu vajadzību pēc izmaiņām. Kā piemēru var minēt protestus, kuros 1968. gadā sportisti, piemēram, Tomijs Smits un Džons Karloss, pacēla dūres pret rasu segregāciju. Pašlaik protesti EURO 2021 laikā, kad Minhenes pilsētas dome plānoja stadionam paredzēt varavīksnes apgaismojumu, arī parāda, kā ar sportu saistītie cilvēktiesību protesti kļūst arvien publiskāki.

Mainās sporta ainava un līdz ar to arī spēlētāji. Sportisti arvien vairāk darbojas kā politiskie varoņi. Tas izpaužas dažādās darbībās, sākot ar varavīksnes karogiem Eiropas futbola čempionāta laikā un beidzot ar simboliskiem žestiem, piemēram, Vācijas izlases roku aizsedzot muti pirms Pasaules kausa spēles, protestējot pret FIFA aizliegumu politiku. Šīs protesta formas plašsaziņas līdzekļos bieži ir ļoti pamanāmas un viegli izplatāmas, padarot tās par spēcīgiem instrumentiem cīņā par sociālajām pārmaiņām.