Jauna ES veidošanas direktīva energoefektīvai atjaunošanai - iespējas un izaicinājumi Vācijā

Jauna ES veidošanas direktīva energoefektīvai atjaunošanai - iespējas un izaicinājumi Vācijā

Ar pārskatīto pamatnostādņu pieņemšanu par ēku kopējo energoefektivitāti (EPBD) ES ir radījusi jaunas prasības ēkas krājuma atjaunošanai. Noteikumi parasti atzinīgi vērtē caurspīdīgo ēkas aploksni (RTG), kas apzīmē stikla rūpniecību, logu un fasādes būvniecību, kā arī Saules aizsardzības un automatizācijas nozari. Tagad ES valstīm ir jāregulē, ka enerģētiski sliktākie 16 procenti no viņu nedzīvojamajām ēkām tiks enerģētiski modernizēti līdz 2030. gadam un vissliktākie 26 procenti līdz 2033. gadam. Šādas minimālās prasības sākotnēji tika apspriestas dzīvojamām ēkām, bet tās netika ieviestas. Vācijā ēkas atjaunošanas līmenis nesen ir samazinājies līdz apm. 0,7 procenti, kas nozīmē, ka statistiski pat viena ēka tiek atjaunota enerģētiski gadā. Federālajai valdībai tagad ātri jāievieš vadlīnijas un jāuzlabo finansēšanas programmas, lai sasniegtu klimata mērķus. Luksofora valdība iepazīstinās ar pamatnostādņu ieviešanu ar lielām problēmām.

Berlīnē ir liels skaits vecāku ēku, kas enerģētiski ir jāmirdzina, lai samazinātu enerģijas patēriņu un sasniegtu klimata mērķus. Pārskatītās ES ēkas vadlīnijas ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka renovācijas līmenis pilsētā palielinās un ēkas krājumi kļūst ilgtspējīgi. Berlīnes būvniecības nozare un amatniecības uzņēmumi gūs labumu no pieaugošā pieprasījuma pēc renovācijas pasākumiem. Enerģiskās atjaunošanas pasākumi parasti ietver logu un fasāžu apmaiņu, sienu un jumtu izolāciju, kā arī efektīvu sildīšanas un ventilācijas sistēmu uzstādīšanu. Tas ne tikai samazina ēku īpašnieku enerģijas izmaksas, bet arī samazina CO2 emisijas.

Enerģiskās ēkas atjaunošanas vēsture Berlīnē iet tālu atpakaļ. Jau 1970. gados tas sāka veikt enerģētiskus pasākumus dzīvojamo ēkās. Laika gaitā ir uzsāktas dažādas finansēšanas programmas, lai padarītu enerģijas atjaunošanu pievilcīgāku māju īpašniekiem.

Tabula ar atbilstošu informāciju varētu sniegt informāciju par Berlīnes ēku skaitu, kurām jābūt modernizētiem, kā arī iepriekšējais atjaunošanas līmenis un plānotie mērķi.

+———-+————- +—————-+
| Ēkas tips | Atjaunošanas vajadzības | Atjaunošanas līmenis (apm.) |
+———-+————— +——————+
| Dzīvojamā ēka | Xx% līdz 2030. gadam | 0,7% |
+———-+————— +——————+
| Komerciālais | Xx% līdz 2033 | Xx% |
| Ēka | | |
+————- +————- +—————-+

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, federālajai valdībai tagad ir jāsniedz nepieciešamais finansējums un jāizveido stimuli māju īpašniekiem enerģētiski atjaunot savas ēkas. Luksofora valdība saskaras ar izaicinājumu saskaņot nepieciešamās investīcijas ar mājsaimniecības uzkrājumiem. Būvniecības un atjaunošanas krīzi Vācijā nedrīkst vilkt tālāk, jo tam būtu negatīva ietekme uz visu būvniecības nozari un tās darbiniekiem.

Pārredzamā deju caurspīdīgā ēkas aploksne, kas atspoguļo stikla rūpniecības, logu un fasādes būvniecības intereses, kā arī Saules aizsardzības un automatizācijas nozari, iesaka federālajai valdībai nekavējoties īstenot direktīvu. Dzīves enerģijas patēriņu var samazināt tikai ar ātru ieviešanu, un klimata mērķus var sasniegt. Berlīnes būvniecības un renovācijas nozares uzņēmumi gūtu labumu no pieaugošā pieprasījuma pēc enerģētiskām atjaunošanas pasākumiem un varētu radīt darba vietas.

Pārskatītās ES Building direktīvas ieviešana ir būtisks izaicinājums, bet arī iespēja Berlīnei padarīt ēku ilgtspējīgu un dot nozīmīgu ieguldījumu klimata aizsardzībā. Federālajai valdībai ir jāīsteno nepieciešamie pasākumi un jāatbalsta būvniecības un atjaunošanas nozare. Klimata mērķi tiek sasniegti tikai ar kopīgiem centieniem.

Avots: reprezentatīva deju caurspīdīga ēkas aploksne GBR/OTS