Suche
Mein Konto
Brandenburgas iekšlietu ministrs brīdina: pastāv labējās vardarbības atgriešanās risks!
Brandenburgas iekšlietu ministrs brīdina par labējo ekstrēmistu vardarbības atgriešanos un aicina uz sociālo kohēziju un profilaksi.
Brandenburgas iekšlietu ministrs brīdina: pastāv labējās vardarbības atgriešanās risks!
Brandenburgas iekšlietu ministrs Renē Vilks steidzami brīdina par iespējamu labējo ekstrēmistu vardarbības atdzimšanu, kas atgādina bēdīgi slavenos "beisbola nūju gadus" 90. gados. Šo posmu raksturoja masveida labējā spārna vardarbība, īpaši pret ārzemniekiem, un tās rezultātā 1990. gadā tika nogalināts Angolas Amadeu Antonio un nopietni nemieri Rostokā-Lihtenhāgenā un Hojersverdā. Vilks uzsver, ka ir satraucošas pazīmes, kas liecina par šādas vardarbības atkārtošanos. Viņa aicinājumu uz sociālo pretestību un ekstrēmisma “sociālo izslēgšanu” atbalsta arī citi politiķi, tostarp Šprembergas mēre Kristīne Herntjē, kura pauž nožēlu par labējo ekstrēmistu pieaugošo ietekmi savā pilsētā un aicina pievērst lielāku uzmanību šim jautājumam.
Pašreizējā situācija Brandenburgā ir satraucoša. Pēc Vilka teiktā, labējo ekstrēmistu motivētu noziegumu skaits 2025. gada otrajā ceturksnī pieauga no 796 līdz 870, kas uzsver problēmas steidzamību. Iekšlietu ministrs uzsver pilsoniskas sabiedrības nepieciešamību, kas sevi aktīvi pozicionē pret ekstrēmismu un radikalizāciju. Īpaši satraucošs faktors ir sociālo mediju ietekme, kas kalpo kā platforma dezinformācijas un manipulatīva satura izplatīšanai. Lai to novērstu, Vilks paziņoja, ka stiprinās mediju izglītību, mediju kompetenci un profilakses darbu.
Pieaug labējo ekstrēmistu aktu skaits
- Registrierte Gewaltdelikte im Jahr 2024:
- 5 versuchte Tötungen
- 988 Körperverletzungen
- 17 Brandstiftungen
- 3 Sprengstoffdelikte
Proporcionāls propagandas noziegumu pieaugums ar 21 311 gadījumiem un 5097 kūdīšanas gadījumiem raksturo labējo ekstrēmistu aktivitāšu pieauguma ainu. Kreisā Martina Rennere norāda, ka atbildība par šo attīstību gulstas arī uz politiķiem, kuri nepietiekami nopietni uztver labējā ekstrēmisma radītās briesmas. Arī federālā iekšlietu ministre Nensija Fēzere pauda bažas par šo noziegumu lielo skaitu un uzsvēra nepieciešamību uzsākt vairāk izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.
Ekstrēmisma visaptverošais konteksts
Ekstrēmismu bieži raksturo dogmatisms un spēcīga misijas apziņa ar mērķi graut valsts konstitūciju. 2023. gada dati liecina, ka Vācijā reģistrēti aptuveni 39 400 ekstrēmistu noziegumi un 60 000 politiski motivētu noziegumu. Tas ir jauns rekords, tendence, kas nepārtraukti pieaug kopš 2019. gada. Ekstrēmistu un politiski motivētu noziegumu skaita pieaugums ir satraucošs, un tas prasa izlēmīgu sociālo pretestību un efektīvus politiskus pasākumus.
Izaicinājums tikt galā ar labējo ekstrēmistu vardarbības pieaugumu joprojām ir aktuāls un steidzams. Spēcīga pilsoniskā sabiedrība kopā ar politisko apņēmību ir būtiska, lai izlēmīgi cīnītos pret ekstrēmismu un vardarbību.