Pensija Vācijā: pieaugošā plaisa starp akadēmiķiem un agrāk zemu apmaksātu darbiniekiem

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pensiju sistēma Vācijā dažos gadījumos ir negodīga. VDK aptauja parāda pieaugošo materiālu dalīšanu vecākā paaudzē. Akadēmiķiem ir salīdzinoši augsti ienākumi, savukārt zemāk apmaksātām profesionālajām grupām ir jātiek galā ar zemām pensiju prasībām. Īpaši ietekmē pensionārus Austrumvācijā. Tas ir steidzami nepieciešams, lai samazinātu šo netaisnību un saskaņotu pensiju reformas.

Das Rentensystem in Deutschland ist in Teilen ungerecht. Eine Umfrage des VDK zeigt die zunehmende materielle Spaltung in der älteren Generation. Akademikerrentner haben vergleichsweise hohe Einkünfte, während geringer bezahlte Berufsgruppen mit geringen Rentenansprüchen zu kämpfen haben. Besonders Rentner in Ostdeutschland sind betroffen. Es ist dringend erforderlich, diese Ungerechtigkeit zu verringern und die Rentenreformen darauf auszurichten.
Pensiju sistēma Vācijā dažos gadījumos ir negodīga. VDK aptauja parāda pieaugošo materiālu dalīšanu vecākā paaudzē. Akadēmiķiem ir salīdzinoši augsti ienākumi, savukārt zemāk apmaksātām profesionālajām grupām ir jātiek galā ar zemām pensiju prasībām. Īpaši ietekmē pensionārus Austrumvācijā. Tas ir steidzami nepieciešams, lai samazinātu šo netaisnību un saskaņotu pensiju reformas.

Pensija Vācijā: pieaugošā plaisa starp akadēmiķiem un agrāk zemu apmaksātu darbiniekiem






Kļūda sistēmā - komentārs no Volfganga Mulke līdz spraugai, kas aug starp nabadzīgajiem un bagātajiem pensionāriem

Kļūda sistēmā - komentārs no Volfganga Mulke līdz spraugai, kas aug starp nabadzīgajiem un bagātajiem pensionāriem

Pensiju sistēma Vācijā nav taisnīga. To parāda nesen publicēts Vācijas sociālās asociācijas (VDK) publicētais aptauja. Rezultāti skaidri norāda, ka finanšu plaisa vecākā paaudzē ievērojami palielinās.

No vienas puses, var atrast akadēmisko profesiju pensionārus. Viņi bauda salīdzinoši pietiekamus pensijas ienākumus un var turpināt strādāt pensijas vecumā. No otras puses, pilnīgi atšķirīga situācija ir acīmredzama tiem, kuri vairs nespēj strādāt pēc ilgas un spraigas darba dzīves. Šeit lielākoties ir pārstāvētas profesionālas grupas ar zemākiem ienākumiem. Jūsu prasības uz veco vecumu nodrošināšanu ir attiecīgi zemas. Ja jūs strādājat ilgāk, jūs bieži to darāt no finansiālas nepieciešamības, jo jūsu aktivitātes parasti nepiedāvā prieku vai piepildījumu. Tas noved pie turpmākas netaisnības, jo dzīves ilgums bieži ir īsāks pēc fiziski nogurdinoša darba nekā lieliem pelnītājiem. Pēdējais kopumā saņem mazāk pensijas.

Īpaši ietekmē pensionārus Austrumvācijā. Daudzi no viņiem ilgu laiku bija bez darba pēc atkalapvienošanās un tāpēc ir izveidojuši zemas pensijas prasības. Turklāt jaunajās federālajās valstīs ir zemāks algas līmenis. Tā kā mājsaimniecību aktīvi austrumos ir arī zemāki nekā rietumos, zemos likumā noteiktos pensijas ienākumus diez vai var palielināt ar privāto pensiju. Tāpēc turpmāko pensiju reformu gadījumā galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai samazinātu plaisu starp nabadzīgajiem un turīgajiem pensionāriem. Tas noteikti nebūs viegls uzdevums, bet tas ir steidzami nepieciešams.

Atslēgas vārdi: Pensiju sistēma, netaisnība, finanšu nodaļa, pensionārs, akadēmiskās profesijas, zemas kompensētas profesionālās grupas, pensionēšanās nodrošināšana, pensiju reforma, materiālu nodaļa.

Quellen: