Suche
Mein Konto
Slimnīcas samits: DKG prasa reformas stabilai veselības aprūpei
Mūsu rakstā par slimnīcas reformu jūs uzzināsit, kāpēc Vācijas slimnīcas uzņēmumam (DKG) nepieciešama ātra inflācijas izmaksu kompensācija un kādi izaicinājumi Vācijas klīnikām šobrīd ir jātiek galā. Dr Carola Reimann no AOK Federālās asociācijas apspriež vajadzību pēc vajadzībām orientēta finansēšanas un slimnīcas struktūru optimizēšana. Lasiet vairāk par veselības aprūpes nākotni Vācijā.
Slimnīcas samits: DKG prasa reformas stabilai veselības aprūpei
slimnīcas samits: nākotnes izaicinājumi un nepieciešamība pēc reformas
Šajā dienā Berlīnē notika izšķiroša slimnīcas samits, kas koncentrējās uz veselības sistēmu Vācijā. Diskusijas virzījās uz aktuālajām tēmām, kuras klīnikas apgrūtina gan finansiāli, gan strukturāli. Vācijas slimnīcas biedrība (DKG) aicināja uz tūlītēju atalgojuma pielāgošanu attiecībā uz inflāciju. Dr Carola Reimann, AOK federālās asociācijas priekšsēdētāja, debatēs ienesa atšķirīgu skatījumu.
"Situācija tagad ir stabilizējusies," uzsvēra Reimans, kritizējot koncentrēšanos uz atskatīšanos. Lai arī inflācijas līmenis ir samazinājies, tas neredz risinājumu pastāvīgā slimnīcu finanšu resursu pieaugumā. Iemesls: pašreizējā slimnīcas finansēšanas sistēma jau sen ir izraisījusi neefektīvu struktūru. Plaisa starp pieaugošajām izmaksām un faktiski sniegtajiem pakalpojumiem pēdējos gados ir palielinājusies arvien vairāk. Piemēram, likumā noteiktās veselības apdrošināšanas (GKV) izdevumi kopš 2010. gada ir palielinājušies par vairāk nekā 60 procentiem, savukārt gadījumu skaits vienlaikus samazinājās par gandrīz 11 procentiem.
Vēl viens svarīgs punkts, kuru Reimans pārsūdzēja, ir dramatiska gadījumu skaita attīstība, īpaši ambulatorās diagnozes, kas izraisīja krasu kritumu pirms pandēmijas. Cīņa par daudzu klīniku ekonomisko stabilitāti nākamajos gados iegūs sprādzienbīstamu. Saskaņā ar pašreizējiem AOK zinātniskā institūta (WIDO) novērtējumiem, gadījumu skaits 2024. gada pirmajā pusē nedaudz pieauga, bet joprojām ir par 13 procentiem zemāks par 2019. gada līmeni.
Šis kritums nozīmē, ka līdz 2030. gadam ceturtdaļu no slimnīcas vietām Vācijā varētu maksātnespējīga. Šī situācija prasa steidzamas reformas, lai ņemtu vērā iedzīvotāju vajadzības. Dr Reimann iestājas par ieguldījumiem līdzekļus klīnikās, kas faktiski ir nepieciešamas pilsoņu aprūpei, nevis vienmērīgi sadala esošos fondus.
Gaidāmās slimnīcas reformas ietvaros viņa aicina ieviest vajadzību orientētu finansējumu, kas ir ne tikai balstīts uz ārstēto gadījumu skaitu. Fonda izveidošana, kas sedz slimnīcu rezervuāra izmaksas, varētu samazināt birokrātiskus šķēršļus un nodrošināt krīzes necaurlaidīgu finansējumu. Tas palīdzētu klīnikām labāk pielāgoties mainīgajiem gadījumiem un analizēt aprūpes nepieciešamību viņu reģionos.
Rezumējot, var teikt, ka gaidāmās izmaiņas slimnīcu sektorā ne tikai ietver finansiālos aspektus, bet arī tām būtu jāgarantē arī ilgtermiņa aprūpes kvalitāte iedzīvotājiem. Vakardienas diskusija rāda, ka ir pēdējais laiks pārdomāt struktūras un atrast ceļu uz efektīvāku un vajadzību orientētu nākotni.