GDR robežas režīma upuru atmiņa: sienas ēkas 62. gadadiena

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2023. gada 13. augustā Berlīnē un Brandenburgā tika pieminēti GDR robežas režīma upuri, jo tika uzcelta sienas 62. gadadiena. Vairākos pasākumos gar bijušo robežu politikas un sabiedrības pārstāvji atcerējās mirušos vai nogalinātos cilvēkus, mēģinot aizbēgt. Tika apspriesta arī ģimeņu nodalīšana un brīvības trūkums GDR. Brandenburgas štata centrālais piemiņas pasākums notika Teltovā. Brandenburgas premjerministrs Dietmars Woidke (SPD) brīdināja, ka GDR robežas režīma upuri un vēsturiskā netaisnība nekad nav brīdinājusi. Viņš uzsvēra, ka SED vadība pārvērta cilvēkus par GDR un tādējādi vācu ...

Am 13. August 2023 wurde in Berlin und Brandenburg der Opfer des DDR-Grenzregimes gedacht, da sich der 62. Jahrestag des Mauerbaus jährte. Bei mehreren Veranstaltungen entlang der ehemaligen Grenze erinnerten Vertreter aus Politik und Gesellschaft an die Menschen, die bei Fluchtversuchen gestorben oder getötet wurden. Auch die Trennung von Familien und die Unfreiheit in der DDR wurden thematisiert. Die zentrale Gedenkveranstaltung des Landes Brandenburg fand in Teltow statt. Brandenburgs Ministerpräsident Dietmar Woidke (SPD) mahnte, die Opfer des DDR-Grenzregimes und das historische Unrecht nie zu vergessen. Er betonte, dass die SED-Führung die Menschen in der DDR einmauerte und damit die deutsche …
2023. gada 13. augustā Berlīnē un Brandenburgā tika pieminēti GDR robežas režīma upuri, jo tika uzcelta sienas 62. gadadiena. Vairākos pasākumos gar bijušo robežu politikas un sabiedrības pārstāvji atcerējās mirušos vai nogalinātos cilvēkus, mēģinot aizbēgt. Tika apspriesta arī ģimeņu nodalīšana un brīvības trūkums GDR. Brandenburgas štata centrālais piemiņas pasākums notika Teltovā. Brandenburgas premjerministrs Dietmars Woidke (SPD) brīdināja, ka GDR robežas režīma upuri un vēsturiskā netaisnība nekad nav brīdinājusi. Viņš uzsvēra, ka SED vadība pārvērta cilvēkus par GDR un tādējādi vācu ...

GDR robežas režīma upuru atmiņa: sienas ēkas 62. gadadiena

2023. gada 13. augustā GDR robežas režīma upuri tika pieminēti Berlīnē un Brandenburgā, jo bija sienas ēkas 62. gadadiena. Vairākos pasākumos gar bijušo robežu politikas un sabiedrības pārstāvji atcerējās mirušos vai nogalinātos cilvēkus, mēģinot aizbēgt. Tika apspriesta arī ģimeņu nodalīšana un brīvības trūkums GDR.

Taktovā notika Centrālais Brandenburgas štata piemiņas pasākums. Brandenburgas premjerministrs Dietmars Woidke (SPD) brīdināja, ka GDR robežas režīma upuri un vēsturiskā netaisnība nekad nav brīdinājusi. Viņš uzsvēra, ka SED vadība pārvērta cilvēkus par GDR un tādējādi nostiprināja Vācijas nodaļu. Sliktākajā gadījumā cilvēki, kuri mēģināja bēgt ar savu dzīvību. Landtag Ulrike Liedtke (SPD) prezidents sacīja, ka atmiņa par sienas celtniecību 1961. gadā parāda, kā realitāte kļuva par represiju un vardarbības formu, kas iepriekš nebija bijusi neiespējama. No otras puses, atmiņa par sienas krišanu 1989. gadā parādīja, kā acīmredzami neiespējams sapnis varētu kļūt par realitāti ar mierīgu revolūciju.

pie Glienicker tilta starp Berlīni un Potsdamu, kultūras un zinātnes ministru Manja Schüle (SPD), kas paredzēts Vācijas un Vācijas nodaļas sekām. Viņa uzsvēra, ka siena ir GDR brīvības, cilvēktiesību un demokrātijas apspiešanas simbols. Glienicker tilts bija pazīstams arī aukstā kara laikā aģentu apmaiņas dēļ. Mērs Frenks Evegs (CDU) no Spandau, mērs Burkhard Exner (SPD) no Potsdamas un mērs Vinfried Sträter no Groß Glienicke atkāpās no ziediem uz vecā Berlīnes sienas gabala, kas ir daļa no sienas memoriāla Groß Glienicke Estate. Piemiņas pasākumi tika plānoti arī citās Brandenburgas vietās, piemēram, sienas piemineklis Griebnitzsee vai piemineklis uz Steinernen tilta Šēnvalde.

Berlīnē tika pieminēts arī GDR robežas režīma upuris. Personības no politikas un sabiedrības sanāca kopā Bernauera Strasse sienas memoriālā, lai pieminētu mirušos vai nogalinātos cilvēkus, mēģinot aizbēgt. Tika apspriesta arī ģimeņu nodalīšana un brīvības trūkums GDR. Ekonomikas senators Franzisks Giffejs (SPD) Berlīnes Senāta vārdā nolika vainagu. Viņa uzsvēra, ka pat pēc tik daudziem gadiem bija svarīgi atcerēties, ka demokrātija un brīvība nav pašsajūta un ka cilvēki cīnījās par atkalapvienoto Vāciju un Brīvo Berlīni vai pat upurēja savu dzīvību par viņu vēlmi pēc brīvības.

Berlīnes sienas celtniecība sākās 1961. gada 13. augustā un aizzīmogoja Vācijas un Vācijas nodaļu. GDR vadība vēlējās apturēt cilvēku emigrāciju uz rietumiem no Berlīnes un Federālās republikas, jo tā palēnināja GDR ekonomiku un destabilizēja valsti. Berlīnes siena vairāk nekā 28 gadus atdalīja Berlīni un atdalīja pilsētas rietumu daļu no apkārtējās teritorijas. Saskaņā ar Berlīnes sienas fondu, šajā laikā pie sienas tika nogalināti vismaz 140 cilvēki vai miruši saistībā ar GDR robežas režīmu. Turklāt Berlīnes robežas krustojumos kontroles laikā vai pēc tam gāja bojā vismaz 251 ceļotājs. Pēc masu protestiem GDR siena tika atvērta 1989. gada 9. novembrī.