Siltuma pagrieziens Ķelnē: E.ON ir pašreizējie dati par apkures tehnoloģiju un renovācijas statīvu izmantošanu

Siltuma pagrieziens Ķelnē: E.ON ir pašreizējie dati par apkures tehnoloģiju un renovācijas statīvu izmantošanu

E.ons uzrāda siltuma pagrieziena statusu Vācijas miljonu pilsētās

Vācijas klimata neitrālisma mērķu panākumi līdz 2045. gadam ir ievērojami atkarīgi no veiksmīgas karstuma apgrozījuma ieviešanas lielajās pilsētās. Apmēram trešdaļa no kopējā primārā enerģijas patēriņa un apmēram 40 procenti no visām CO2 emisijām Vācijā nāk no ēkas krājumiem. Federālās valdības siltuma plānošanas un dekarbonizācijas likuma ietvaros pašvaldībām ir pienākums izveidot siltuma plānus, lai pārveidotu siltumu uz vietas klimata neitralitātei. E.ON tagad ir publicējis pašreizējos datus par apkures tehnoloģiju izmantošanu un renovācijas stendu Vācijas miljonu pilsētās Berlīnē, Hamburgā, Minhenē un Ķelnē.

Marc Spieker, E.ON pārdošanas un klientu risinājumu valdes loceklis, uzsver siltuma pārejas nozīmi lielpilsētu apgabalos: "īpaši lielajās pilsētās, vislielākais potenciāls CO2 emisiju ievērojamam samazināšanai un efektīvas siltuma padeves radīšana. Kā digitālo instrumentu digitācijas veidošanu un pašvaldību veidošanu un pašvaldību veidošanu un pašvaldību virzītāju. ”

E.ON siltuma kartes apskats rāda, ka rajona apkure daudzās lielākajās pilsētās, ieskaitot Berlīni, Hamburgu, Minheni un Ķelni, ir populāra apkures metode. Vairāk nekā trešdaļa Minhenes (36,5 procenti), Hamburgas (36,2 procenti) un Berlīnes (33,6 procenti) māju jau tiek piegādāti jau ar klimatu draudzīgu rajona apkuri. No otras puses, Ķelnē rajona apkures daļa ir tikai 11,2 procenti. Tomēr katedrāles pilsēta plāno ievērojami palielināt šo proporciju līdz 2030. gadam un panākt trešdaļu no visām apkures tehnoloģijām. Rajona apkure piedāvā efektīvu un videi draudzīgu siltuma padevi, īpaši lielpilsētās.

Ciktāl tas attiecas uz siltumsūkņu izplatību, Berlīne vada pilsētas kvartetu ar 4,3 procentu daļu attiecībā uz visām apkures tehnoloģijām. Berliner Straße ar simts māju četras mājas jau tiek uzkarsētas ar videi draudzīgu siltumsūkni. Hamburga seko divu procentu siltuma sūkņa daļai, savukārt Minhene un Ķelne ir gandrīz vienāda ar 1,9 procentu daļu.

Starp četrām galvenajām pilsētām ir skaidras atšķirības fosilās apkures lietošanas ziņā, un gāze un eļļa joprojām ir liela daļa. Hamburgā ir viszemākā gāzes apkures īpatsvars (36 procenti), kam seko Berlīnes (37 procenti) un Minhene (40,8 procenti). Ķelnē, no otras puses, vairāk nekā puse mājsaimniecību karsē ar gāzi (56,6 procenti). Naftas sildītāju īpatsvars Minhenē svārstās no 16,3 procentiem līdz 22,7 procentiem Ķelnē. Berlīne ir 19,7 procenti, bet Hamburga - 20,9 procenti.

Ēku enerģētiskā atjaunošana ir būtisks faktors, lai ievērojami samazinātu siltuma patēriņu. Berlīnē (59,5 procenti) un Ķelnē (54,9 procenti) vairāk nekā puse no visām ēkām jau ir daļēji vai pilnībā atjaunotas, kas rada labu pamatu enerģijas patēriņa samazināšanai. Tas nozīmē ne tikai ieguldījumu klimata aizsardzībā, bet arī zemākas apkures izmaksas gala lietotājiem. Hamburga ieņem trešo vietu ar 53,7 procentiem daļēji vai pilnībā atjaunotas ēkas, savukārt Minhene seko ceturtajai vietai, pateicoties lielajai veco ēku īpatsvaram un renovācijas līmenim 41,3 procenti.

Privāto māju un dzīvokļu īpašnieki var arī dot ieguldījumu veiksmīgā siltuma pārejas ieviešanā, izmantojot atjaunošanu un apkures apmaiņu. Investīcijas jaunos enerģijas risinājumos ir ne tikai vērtīgas klimatam, bet arī bieži vien finansiāli. E.ON pētījums sadarbībā ar RWTH Aachen ir parādījis, ka, piemēram, ikgadējo elektrības un apkures izmaksu aprēķinu neanimizētai rindu mājai no 1990. gada 2024. gadā var samazināt par 69 procentiem līdz 904 eiro, salīdzinot ar gāzes apkarošanu. Vienā ģimenes mājā no 2005. gada izmaksas par vidēji no 2 947 līdz 815 eiro gadā, kas atbilst 72 procentu samazināšanai. Papildu ietaupījumi ir iespējami, izmantojot viedās, digitālās enerģijas pārvaldības sistēmas.

Ar videi draudzīgiem siltuma risinājumiem un tādiem digitāliem rīkiem kā E.ON apkures kartīte, E.ON atbalsta Vācijas pilsētas un pašvaldības, nosakot siltuma pārejas pašreizējo stāvokli renovācijas ātruma, CO2 izmešu un apkures tehnoloģiju izplatīšanas ziņā. Digitālā siltuma kartīte ir arī vērtīgs resurss pašvaldībām, kurām līdz 2026. vai 2028. gadam ir jāuzrāda ilgtspējīga siltuma plānošana.

Papildinformācija un digitālā siltuma kartīte ir atrodama vietnē www.eon.com/waermewende.