Savienība aicina ātri rīkoties saistībā ar migrantu noraidīšanu uz robežām

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Savienība un FDP pieprasa noraidījumus uz robežām, savukārt Merz nosaka valdības darījumu termiņu. SPD un zaļie nav vienisprātis.

Savienība aicina ātri rīkoties saistībā ar migrantu noraidīšanu uz robežām

Patlaban Berlīnē notiek asas diskusijas par migrācijas jautājumu un migrantu atraidīšanas iespējām uz Vācijas robežām. Savienība CDU līdera Frīdriha Merca vadībā mudina valdību pieņemt ātru lēmumu. Mercs noteicis termiņu, kurā viņš sagaida saistošu federālās valdības deklarāciju. Viņš atsaucas uz notiekošajām debatēm, kas notika pēdējā valdības, opozīcijas un valsts pārstāvju tikšanās reizē, kurā tika apspriesti migrantu noraidīšanas varianti.

Mercs savā jaunākajā paziņojumā uzsvēra, ka šie noraidījumi ir izšķirošs solis efektīvai migrācijas politikai un valsts drošībai. FDP pievienojas šim spiedienam un kritizē zaļos par negatīvo nostāju šajā jautājumā. FDP partijas viceprezidents Volfgangs Kubickis runāja ar "Rheinische Post" un uzsvēra, ka zaļie kļūdījās, apgalvojot, ka šādi pasākumi nav juridiski iespējami. Pašreizējās diskusijas par migrāciju ir ļoti svarīgas, un tās nedrīkst kavēt blokādes.

Juridiskie aspekti un dažādi viedokļi

Diskusiju par noraidījumiem papildina arī dažādi juridiskie vērtējumi. SPD ģenerālsekretārs Kevins Kūnerts apsūdzēja Merzu nereāla spiediena izdarīšanā ar savām prasībām pirms gaidāmajām Brandenburgas štata vēlēšanām. Kūnerts skaidri norādīja, ka sarunām jāpaliek nopietnām, un aicināja Merzu ļaunprātīgi neizmantot politisko debašu kontekstu personīga labuma gūšanai.

Savukārt Lejassaksijas SPD iekšlietu ministre Daniela Bērensa pauda atklātāku attieksmi pret iespējamiem noraidījumiem. Viņa uzsvēra, ka, ja tie būtu juridiski iespējami, būtu jēga tos īstenot. Šis paziņojums varētu stiprināt arī citu SPD valstu pozīcijas un radīt pamatu plašākai vienošanās noslēgšanai.

Savukārt zaļie ir skeptiski noskaņoti un norāda uz Eiropas tiesību aktu prasībām. Zaļās partijas politiķe Irēna Mihaļiča sacīja, ka noraidījumi nav pieļaujami. Viņa guva atbalstu profesora Konstantīna Hruškas juridiskajā atzinumā, kurš uzsvēra, ka Dublinas regula nosaka patvēruma procedūru ietvaru un tieša atgriešana uz citu valsti nav atļauta. Viņaprāt, atgriešana var notikt tikai pēc noteiktas kārtības.

Neskatoties uz dažādajām nostādnēm, šajās debatēs tiek mēģināts atrast vienotu līniju. SPD Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Rolfs Mičenihs uzsvēra, ka partiju mērķis ir izveidot juridiski drošu migrācijas komandu un tam nevajadzētu būt nekādiem aizliegumiem. Tas liecina, ka noteikti tiek mēģināts panākt vienprātību, pat ja pašlaik pastāv domstarpības par konkrētajām pieejām.

Diskusija ir ne tikai politiski sprādzienbīstama, bet arī sociāli nozīmīga. Neizbēgamam impulsam reformēt patvēruma un migrācijas politiku varētu būt tālejoša ietekme uz turpmāko attieksmi pret migrantiem. Ņemot vērā pieaugošo migrāciju skaitu un ar to saistītās problēmas, ir skaidrs, ka ir jāatrod risinājumi, lai līdzsvarotu gan humānos, gan drošības aspektus. Nākamā nedēļa būs izšķiroša, kad Bundestāgs plāno sākotnējo konsultāciju par jaunu drošības paketi, kas ietver arī pasākumus nelegālās migrācijas ierobežošanai.

Tādēļ atbildīgie par politiku saskaras ar izaicinājumu orientēties sarežģītā tiesiskajā un sociālajā vidē, kurā jāņem vērā gan tiesiskais regulējums, gan sabiedrības bailes. Nākamais Merz noteiktais termiņš nodrošina, ka palielinās spiediens uz visām iesaistītajām pusēm, lai rastu mierizlīgumu, kas līdzsvarotu Savienības drošības bažas un Zaļo juridiskās bažas.