Tegel drāma: Bēgļu nometne maksā 500 miljonus, nosacījumus biedējoši!
Tegel drāma: Bēgļu nometne maksā 500 miljonus, nosacījumus biedējoši!
Berlīne- ievērojams bēglis un migrantu nometne ir izveidojusies bijušajā Tegelas lidostā. Tomēr tas, kas bija paredzēts kā ārkārtas risinājums, ir kļuvis par pretrunīgi vērtētu un problemātisku nozīmīgu projektu. Apmēram 5000 cilvēku tur dzīvo vieglajās zālēs, kas izskatās kā teltis no augšas. Paredzams, ka šis skaits pieaugs līdz 8000, un izmaksas ir līdz 500 miljoniem eiro gadā. Tas ir līdz 250 eiro dienā vienai personai, kas pārsniedz cenu par uzturēšanos luksusa viesnīcā.
Saskaņā ar zaļo politiķi Jianu Omāru (39), kurš strādā par migrācijas politikas runātāju, situācija ir "naudas dedzināšanas mašīna". Tas raksturo dzīves apstākļus kā ārkārtīgi grūtus: 12 kvadrātmetru telpas, kas ir atvērtas uz augšu un kuras ir jādalās 14 cilvēkiem, ieskaitot vīriešus, sievietes un bērnus. Sanitārās iespējas ir netīras, vasarā ir pārāk karsts, ziemā sasalst auksts, un privātums nav.
Augstās izmaksas un aizsardzība pret katastrofām
2020. gadā pēdējā lidmašīna pacēlās no Tegelas lidostas. Pēc tam vieta tika pārveidota par korona vakcinācijas centru. Ukrainas kara sākumā tur atradās bēgļi un migranti. Četras piektās daļas iedzīvotāju ir ukraiņi, pārējie nāk no tādām valstīm kā Irāka, Afganistāna un Sīrija.
Nodokļu maksātāji sedz visas izmaksas. Nometni pārvalda Vācijas Sarkanais Krusts Bēgļu lietu valsts biroja (LAS) vārdā. Pēc Omāra teiktā, daudzi darbinieki bieži ir tikai bezjēdzīgi. Drošība tiek arī ļoti kritizēta. Saskaņā ar A
Omars to sauc par "aizmugurējo durvju finansējumu", jo īpaši tāpēc, ka valstij piederošā Messe Berlin saņem komisiju 15 procentu apmērā par katru darbinieku. Bez šiem ienākumiem Berlīnes masai būtu lielas finansiālas problēmas. Daudzi darbinieki bieži ir daļa no apakškompānijām, kas nodod pakalpojumus. Higiēniskie apstākļi un vispārējā drošība nav vienīgās problēmas. Vairākas sievietes ir sūdzējušās par seksuālu uzmākšanos gan drošības spēkos, gan citos bēgļos. Omārs pat ziņo par masu kautiņu starp drošības dienestu un kurdu bēgļiem. Daži apsardzes darbinieki ar islāmistu attieksmi aizvainoja kurdu iedzīvotājus kā neticīgos, kas izraisīja spriedzi un strīdus. Nākamajā reidā izrādījās, ka trešdaļai drošības spēku nebija nepieciešamo dokumentu. Veselības aprūpe noliktavā ir arī nepietiekama. Saskaņā ar ziņojumiem medikamenti reti tiek ievadīti. Kāds ukraiņš sacīja, ka viņa sieva tabletes ieguva tikai pēc četrām dienām. Vēl viena problēma ir iedzīvotāju integrācijas trūkums. Apmēram 900 skolu bērni ir izvietoti sava veida nometnes skolā, kas apgrūtina integrāciju apkārtējās kopienās. Daudzi pieaugušie mēnešus gaida uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka viņi nevar strādāt vai piedalīties vācu kursos. Daži iedzīvotāji, piemēram, Ukrainas Iļja (25), ir neapmierināti ar apstākļiem. Viņš ziņo, ka administrācija nav ļāvusi viņam pārcelties uz lētāku viesnīcu. Daudzi jūtas spiesti palikt Tegelā, jo noliktavas vadība acīmredzami gūst labumu no augstajām izmaksām. Iļja saka: "Dodiet man 100 eiro dienā, un es dzīvoju kā karalis Berlīnē." Ēdiens ir neēdams, un tualetes ir netīras. Neskatoties uz nozīmīgajām problēmām, šķiet, ka nav īstermiņa risinājuma. Noliktavai jau 2025. gadā jau ir paredzēti 500 miljoni eiro. Saskaņā ar Valsts bēgļu lietu biroju ārkārtas patversmei pēc iespējas ātrāk vajadzētu demontēt, taču līdz šim situācijas uzlabošanai nav konkrētu plānu. Problēmas un apgalvojumi par uzmākšanos
Papildu pusbriljonu izdevums, ko nodrošina 2025. gads