Stefans Brendners kritizē pilsoņu padomi: cenzūra apdraud demokrātiju

Veröffentlicht:

Von:

Stephan Brandner, stellvertretender Bundessprecher der AfD, kritisiert die Empfehlungen des Bürgerrats "Forum gegen Fakes" als verfassungsfeindlich und demokratiegefährdend. Er plädiert für mehr direktdemokratische Elemente und lehnt jegliche Form von Zensur ab. Erfahren Sie mehr über seine Aussagen und die Kontroversen rund um die vorgeschlagenen Maßnahmen zur Bekämpfung von Desinformation.
Stefans Brendners, AFD federālā pārstāvja vietnieks, kritizē pilsoņu padomes "foruma pret viltojumiem" ieteikumus kā naidīgu pret konstitūciju un bīstamību demokrātijai. Viņš iestājas par tiešākiem demokrātiskiem elementiem un noraida jebkāda veida cenzūru. Uzziniet vairāk par viņa izteikumiem un strīdiem par ierosinātajiem pasākumiem dezinformācijas apkarošanai. (Symbolbild/MB)

Debates par dezinformāciju: skatiens uz sociālajiem efektiem

Pēdējo nedēļu laikā ir pastiprinājusies diskusija par dezinformāciju Vācijā. Iemesls tam bija ieteikumu nodošana no “foruma pret viltojumiem” pilsoņu padomi uz federālo iekšlietu ministru Nensiju Faeseru. Šo ieteikumu mērķis ir novērst nepareizas informācijas izplatību. Bet reakcija uz to ir pretrunīga, it īpaši no politiskajām aprindām.

Ievērojams Pilsoņu padomes priekšlikumu kritiķis ir Stefans Brendners, federālā Vācijas alternatīvas pārstāvis (AFD). Viņš ne tikai uzskata ieteikumus par nevajadzīgiem, bet arī par bīstamu pilsoņu demokrātisko tiesībām. Brendners apgalvo, ka avanss, lai ieviestu "dezinformācijas rangu", un plānotais mākslīgā intelekta (AI) tiešsaistes ieguldījumu pārskats būtu jāuzskata par cenzūru. Pēc viņa domām, demokrātiskām struktūrām jābalstās uz ievēlētiem pārstāvjiem, nevis vēl ievēlētām struktūrām, piemēram, pilsoņu padomi.

Šī argumenta nozīme pārsniedz politiskos paziņojumus. Jautājums par to, kā sabiedrībai būtu jārisina dezinformācija, pilsoņiem ir tūlītēja interese. Rodas pamatjautājums: kā jūs varat nodrošināt taisnīgu informācijas apmaiņu, neapdraudot vārda brīvību? Brīdinājumu sniegšana par problemātisku saturu varētu, piemēram, Ziņojumu patērētāji, bet tajā pašā laikā ir risks, ka tas tiek uztverts kā iejaukšanās indivīda brīvībā.

Tēma ne tikai ietekmē politiku un plašsaziņas līdzekļus, bet arī tai ir arī tālu sekas pilsoņu uzticībai informācijas avotos. Ņemot vērā visuresošās digitālās izmaiņas, ir būtiska diskusija par šādu pasākumu efektivitāti un nozīmīgumu. Starp aizsardzību pret dezinformāciju un atvērtu un brīvu sabiedrību pastāv spriedze.

Berlīne tādējādi kļūst par debašu ainu, kurai ir potenciāls ilgstoši ietekmēt politisko kultūru un uztveri par informācijas brīvību Vācijā. Atbildība par diskursu par dezinformāciju un tās ietekmi uz demokrātisko pamata kārtību slēpjas ne tikai starp politiskajiem pārstāvjiem, bet arī pašu pilsoņiem, kuriem būtu aktīvi un jāinformē lēmumi.

Kopumā atliek redzēt, kā politiskais lēmums -veidotāji un pašas sabiedrība tiksies ar šo jutīgo tēmu un vai būs iespējams atrast vienprātību, kas ievēro gan tiesības uz vārda brīvību, gan aizsardzību pret nepareizu informāciju.