Debates par agrīnajiem pensionāriem: patiesība par cilvēku izmaksām un motivāciju Vācijā

In diesem Artikel wird die Debatte über den hohe Anteil an Frührentnern in Deutschland und die damit verbundenen Kosten für das Gemeinwesen beleuchtet. Es wird argumentiert, dass höhere Abschläge am frühen Renteneintritt eine weitere Benachteiligung für die Ärmeren bedeuten und dass positive Anreize benötigt werden, um die Bereitschaft zum Weiterarbeiten zu steigern. Dabei wird auch auf die unterschiedlichen finanziellen Möglichkeiten von Spitzenverdienern und Beamten eingegangen. Mit diesem Blickpunkt wird die aktuelle Diskussion um die Rente in Deutschland analysiert.
Šajā rakstā tiek pārbaudītas debates par lielo priekšlaicīgas pensionēšanās daļu Vācijā un ar to saistītās sabiedrības izmaksas. Tiek apgalvots, ka lielākas atlaides nozīmē vēl vairāk trūkumu nabadzīgajiem agrīnajā pensijā un ka ir nepieciešami pozitīvi stimuli, lai palielinātu vēlmi turpināt darbu. Tiek apspriestas arī dažādās labāko pelnītāju un ierēdņu finanšu iespējas. Ar šo viedokli tiek analizēta pašreizējā diskusija par pensiju Vācijā. (Symbolbild/MB)

Debates par agrīnajiem pensionāriem: patiesība par cilvēku izmaksām un motivāciju Vācijā

"nd.dentag": "ekonomiskā" Martina Verdinga prasību ietekme atbilstoši lielākām atlaides agrīnajiem pensionāriem sabiedrībai

Diskusija par priekšlaicīgu pensionēšanos Vācijā un iespējamās izmaksas, kas saistītas ar to galvenokārt FDP un arodbiedrību politiķi. Viņi saņem atbalstu no “ekonomiskajām metodēm”, piemēram, Martins Verdings, kurš apgalvo, ka, ņemot vērā kvalificētu darbinieku trūkumu, nav pieņemams, ka veseli kreditori aiziet pensijā 63 gadu vecumā. Tomēr domājamajam “augstākajam ekonomistam” vajadzētu zināt, ka galvenokārt ir galvenie biroja darbinieku podi, kuri izmanto iespēju izkļūt no šī kauna riteņa pēc 45 gadu ilgiem darbiem.

Pieprasījums pēc vēl lielākām atlaidēm par iepriekšējo pensiju nozīmē turpmāku ekspropriāciju nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas jau ir saņemti Eiropas salīdzinājumā, pateicoties pēdējo desmitgažu “reformām” Vācijā. Lielākā daļa no tiem, kas pieņem atlaides priekšlaicīgai pensijai, neskatoties uz to, ka zemā vecuma ienākumi to nedara no vēlmes pēc dīkstāves. Cilvēki vienkārši vairs nevar vai nevēlas strādāt akcionāru un vadītāju labā pēc vismaz 35 gadu iemaksām.

Vēlmi strādāt līdz regulāram pensionēšanās vecumam vai ārpus tās var palielināt tikai ar pozitīviem stimuliem. Tas jau pastāv, un federālā valdība vēlas to vēl vairāk paplašināt. Augstākas atlaides tiem, kas vēlas izkļūt, piespiež tikai tos, kuri vairs nebūtu pietiekami, lai dzīvotu. Bila pelnītāji un ierēdņi, kuru pensijas ir trīs reizes augstākas nekā pensijas pēc 45 gadu iemaksām, var viegli atļauties iziet 63 gadu vecumā.

Ir svarīgi ņemt vērā šādu prasību ietekmi uz sabiedrību. Izmantojot cilvēkiem iespēju aiziet pensijā agrāk, var palielināties finansiālā un veselības sloga. Daudzveidīgs vecāks darbaspēks var būt arī priekšrocība, jo tam ir pieredze un gudrība, kas var dot labumu jaunākajām paaudzēm. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā debates par priekšlaicīgu pensionēšanos Vācijā plašākā kontekstā un ņemt vērā ietekmi uz visu sabiedrību.

Federālajai valdībai būtu jāapsver alternatīvi risinājumi, lai palielinātu darba motivāciju, nevis piespiest cilvēkus, izmantojot lielākas atlaides. Lai atrastu ilgtermiņa risinājumus, kas rada taisnīgumu visiem cilvēkiem, ir nepieciešama līdzsvarota diskusija un sadarbība starp politiķiem, ekonomistiem un iedzīvotājiem. Tas ir vienīgais veids, kā sasniegt harmonisku līdzsvaru starp cilvēku vajadzībām un ekonomiskajām problēmām. ”