Palestīnieši Berlīnē: vārda brīvība, atsvešināšanās un empātija. Kā cilvēki jūtas palestīniešu kopienā?

Palestīnieši Berlīnē: vārda brīvība, atsvešināšanās un empātija. Kā cilvēki jūtas palestīniešu kopienā?

Saskaņā ar www.berliner-zeitung.de ziņojumu daudzi palestīnieši dažādās valstīs dzīvo kopš Izraēlas dibināšanas un pirmā arābu un Izraēlas kara 1948. gadā, ieskaitot Berlīni. Aplēses pieņem, ka no 30 000 līdz 40 000 cilvēku Berlīnē ir daļa no Palestīnas kopienas. Šiem cilvēkiem ir ģimenes locekļi, kuri vairākas reizes aizbēguši vai ir bijuši bezvalstnieki, jo viņi nekad nav naturalizēti savās patvēruma valstīs.

Jaunākais konflikts Izraēlā un Gazā prasa reakciju un empātiju, bet daudzi Berlīnes palestīniešu kopienā jūtas pamesti Vācijas plašsaziņas līdzekļi un valdība. Citu apstākļu starpā viņi varētu sagaidīt politisko pārstāvju atbalstu, bet politiķis Sawsan Chebli un citi iespējamie sarunu partneri, šķiet, nav gatavi dialogam.

Mahmuds, sociālais darbinieks no Berlīnes, izjūt lielu atsvešinātību, dusmas un bēdas ne tikai ar sevi, bet arī ar daudziem citiem cilvēkiem no musulmaņu un migrantu kopienām. Viņš izjūt aukstu un empātiju pret Palestīnas upuriem un kritizē, ka Vācija ir atradusies ANO attiecībā uz Humāno palīdzību Gazai.

Esra, 20 gadus vecais students no Berlīnes, kritizē, ka Vācijas valdība neņem pietiekami daudz, lai pārstātu nomirt Gazā un ka demonstrācijas ir aizliegtas. Vācijā viņa vairs nejūtas droši un saka, ka daudziem ir sajūta, ka viņai vairs nav atļauts pateikt visu, lai nezaudētu savu darbu.

Leila, studente no Teksasas, kurš šobrīd atrodas Berlīnē, ziņo par viņas bēdām un grūtībām, ko rada konflikts. Viņa vēlas, lai Vācijas valdība būtu apņēmusies pamieru.

Kopumā šis ziņojums parāda, ka palestīniešu kopiena Berlīnē un citur jūtas dziļa izmisums un neizpratne, ņemot vērā konfliktu Gazā un Vācijas valdības un plašsaziņas līdzekļu atbalsta trūkumu. Steidzami nepieciešama empātija un politisks atbalsts tiem, kurus skāris notiekošais konflikts.