NATO gadadiena: Bijušais vēstnieks uzsver alianses nozīmi, saskaroties ar Krievijas agresiju

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rakstā bijušais Federālā ārlietu biroja štata sekretārs Volfgangs Išingers šodien runā par NATO nozīmi un uzsver viņas lomu, lai tiktu galā ar Eiropas draudiem. Viņš arī skaidro, kāpēc Ukraina pagaidām nekļūs par NATO locekli un aicinās Eiropas valstis strādāt ciešāk kopā, lai efektīvi aizstāvētu savas drošības intereses. Viņš arī pieprasa, lai Eiropas valstīm būtu jāiegulda vairāk savā aizsardzībā.

In einem Artikel spricht der ehemalige Staatssekretär im Auswärtigen Amt, Wolfgang Ischinger, über die Bedeutung der NATO heute und betont ihre Rolle bei der Bewältigung der Bedrohungen Europas. Er erklärt auch, warum die Ukraine vorerst kein NATO-Mitglied werden wird und appelliert an europäische Staaten, enger zusammenzuarbeiten, um ihre Sicherheitsinteressen effektiv verteidigen zu können. Zudem fordert er, dass die europäischen Staaten mehr in ihre Verteidigung investieren sollten.
Rakstā bijušais Federālā ārlietu biroja štata sekretārs Volfgangs Išingers šodien runā par NATO nozīmi un uzsver viņas lomu, lai tiktu galā ar Eiropas draudiem. Viņš arī skaidro, kāpēc Ukraina pagaidām nekļūs par NATO locekli un aicinās Eiropas valstis strādāt ciešāk kopā, lai efektīvi aizstāvētu savas drošības intereses. Viņš arī pieprasa, lai Eiropas valstīm būtu jāiegulda vairāk savā aizsardzībā.

NATO gadadiena: Bijušais vēstnieks uzsver alianses nozīmi, saskaroties ar Krievijas agresiju

Ex-Ambassador Wolfgang Ischinger: "Pašlaik nav pazīmju, ka Krievijas agresija apgāžas NATO."

Bijušais štata sekretārs Federālajā Ārlietu birojā un bijušais Ambasadors Vašingtonā D.C. un Londonā, Volfgangs Išingers, uzsver NATO pastāvīgo nozīmi. Pēc Ischinger teiktā, alianse joprojām ir tikpat svarīga šodien kā aukstā kara laikā. Par godu Vašingtonas alianses 75. gadadienai viņš sacīja TV stacijai Fīniksai: "Bez šīs alianses, bez Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropa nevarētu tikt galā ar pašreizējo izaicinājumu."

Ischinger uzskata alianses preventīvo līdzekļu veiksmīgu un uzsver: "Par laimi nav pazīmju, ka Krievijas agresija šobrīd izplatās NATO." Neskatoties uz to, krievu lielā vara domāšana par locekļiem, kas nav NATO locekļi un kaimiņvalstis Krievijā, ir konkrēti draudi.

Ukraina pārskatāmā nākotnē tomēr nekļūs par NATO locekli. Viņš piemin visu 32 dalībvalstu apstiprinājumu, kas jāveic attiecīgajam parlamentam. No politiskā un stratēģiskā viedokļa būtu riskanti priekšlaicīgi dzimušai Ukrainai un padarīt Vladimiru Putinu par "dāvanu". Tā vietā Ukrainai jābūt aprīkotai ar nepieciešamo aizsardzību, lai spētu veiksmīgi aizstāvēties.

Ischinger aicina Eiropas valstis vairāk iesaistīties darījumos ar Krieviju. Viņš uzsver, ka cerības Vašingtonā būs tāda, ka Eiropa var tikt galā ar draudiem, īpaši Krieviju. Lai to izdarītu, Eiropas valstīm ir jāstrādā tuvāk un labāk jākordinē savu aizsardzību. Tas ir vienīgais veids, kā jūs varat efektīvi aizstāvēt savas intereses un robežas.

Bijušais vēstnieks cer, ka laika maiņa tiks atspoguļota arī augstākās aizsardzības mājsaimniecībās. Isčingeram divu procentu mērķis ir uzskatīt par zemāku robežu, lai sasniegtu savas drošības politikas intereses. Tas ir par Eiropas drošību, nevis tikai uz Donalda Trumpa vēlmes izpildi.

Atliek cerēt, ka Eiropas valstis atzīs nepieciešamību stiprināt savu aizsardzību un sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.