Klimata samits Berlīnē: 1,3 triljoni klimata aizsardzības līdz 2035. gadam!

Klimata samits Berlīnē: 1,3 triljoni klimata aizsardzības līdz 2035. gadam!

Berlin, Deutschland - Otrdien, 2025. gada 25. martā, André Corrêa Do Lago, nākamās pasaules klimata konferences prezidents Brazīlijā, Berlīnē atklāja Petersberga klimata dialogu. Savā runā viņš uzsvēra nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības, solidaritātes un enerģijas cīņā pret zemes apkuri. Dialogs notiek Federālajā Ārlietu birojā līdz trešdienai un sagatavo pasaules klimata konferenci rudenī, kurā galvenā tēma būs USD 1,3 triljonu klimata finansēšanas iepirkums līdz 2035. gadam. Šī summa jau ir apsolīta pēdējā pasaules klimata konferencē Baku.

Corrêa Do Lago īpaši uzsvēra privātu ieguldījumu lomu klimata aizsardzībā un pielāgošanās klimata izmaiņām. Viņš skaidri pateica, ka ir svarīgi stiprināt valdību, uzņēmumu un daudzpusējo iestāžu partnerību. Lielākā daļa privāto klimata aizsardzības naudas šobrīd plūst rūpnieciski attīstītajās valstīs. Daļu no nepieciešamajiem 1,3 triljoniem USD varētu finansēt ar nodokļiem par gaisa un nosūtīšanu un nodokļiem par fosilo degvielu, pat ja Corrêa do lago neiedziļinājās fosilā kurināmā tieši savā runā.

izaicinājumi un mērķi

Šis diskusijas datums notiek saistībā ar pirmo kalendāro gadu virs 1,5 grādu robežas un Amerikas Savienoto Valstu ārkārtas situāciju no Parīzes līguma. Dženifera Morgana, vadošā klimata diplomāts no Vācijas, situāciju raksturoja kā izaicinošu, taču uzsvēra, ka Parīzes nolīgums joprojām ir spēcīgs. Klimata aktīviste Luisa Neubauere ziņoja par "aizsardzības" garastāvokli, salīdzinot ar 1,5 grādu mērķa izeju un aizstāvēšanu.

Vēl viena tēma Berlīnē ir Eiropas Savienības mērķis klimata mērķis. ES komisārs Wopke Hoekstra paziņoja, ka ES klimata mērķim vairs netiks izlemts 2040. gada martā. ES komisija pašlaik sarunājas ar dalībvalstīm par šo mērķi, ar Ursula von der Leyen, ka līdz 2040. gadam ES izstaro par 90 procentiem mazāk CO2 nekā 1990. gadā. Pretestība ir īpaši no polandas un itālijas. Šajā kontekstā Centrum Centrum menapfabrik Eiropas politikai liecina par samazinājumu no 78 līdz 88 procentiem, savukārt ES komisijas klimata zinātnes konsultatīvā padome iesaka samazināt no 90 līdz 95 procentiem.

Parīzes nolīgums fokusā

"Parīzes konvencija", par kuru tika izlemts 2015. gada 12. decembrī Pasaules klimata konferencē Parīzē, ir pamatā pašreizējām diskusijām. 195 valstis ir apņēmušās ietvert klimata pārmaiņas un pārveidot draudzības globālo ekonomisko struktūru. Trīs galvenie nolīguma mērķi ir globālās vidējās temperatūras paaugstināšanās ierobežojums, emisiju samazināšana un pielāgošanās klimata izmaiņām un līdzekļu vadīšana saskaņā ar klimata aizsardzības mērķiem. Mērķis ir ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz maksimāli 1,5 grādiem pēc Celsija virs pirmsindustriālā līmeņa, un gadsimta vidū nevar izraidīt vairāk klimata pārraides gāzes, nekā ar oglekļa izlietnēm.

Lai gūtu panākumus, ilgtspējīgos ieguldījumos ir nepieciešama ātra un konsekventa globālās ekonomikas dekarbonizācija, kā arī miljarda dollārā globālo finanšu plūsmu novirze. Jo īpaši jaunattīstības valstis ir jāatbalsta finansiāli un ar zināšanu un tehnoloģiju nodošanu. Pretstatā Kioto protokolam Parīzes klimata nolīgums saista visas zemes valstis un prasa attīstīt nacionālo klimata ieguldījumu (NDC), par kuru progresu regulāri jāziņo. Vienošanās stājās spēkā 2016. gada novembrī pēc straujas ratifikācijas procesa, un 2018. gada beigās tika pieņemts visaptverošs noteikumu kopums. ES 2019. gadā nolēma Eiropas zaļo darījumu, lai izpildītu šos klimata mērķus.

Kopumā starptautiskā sabiedrība saskaras ar ievērojamām problēmām, taču sadarbības un rīcības griba ir skaidri redzama Petersberga klimata dialoga ietvaros.