Literatūra un AI: starp cerībām un realitāti
Literatūra un AI: starp cerībām un realitāti
Ceļš no Fausta līdz Chatgpt: simpozija poetki Berlīnē
Pagājušās nedēļas nogalē “Poetki” simpozijs notika literatūras forumā Berlīnes Brehthausā, kas ne tikai apgaismoja saikni starp cilvēku un mākslīgo intelektu, bet arī ietekmi uz literāro pasauli. Galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā literatūra veidoja ideju par cilvēku inteliģenci, nevis otrādi.Datorzinātnieks, filozofs un autors Maikls Vildenhains atklāja divu dienu pasākumu ar mākslīgā intelekta vēsturi. Viņš uzsvēra, ka datori piedāvā izcilu skaitļošanas jaudu, bet nespēj reproducēt sarežģītus cilvēku domāšanas procesus to secīgā un viena dimensijas darba veida dēļ.
Simpozija galvenā tēma bija AI programmatūras Chatgpt loma, kas var uzņemties uz tekstu balstītus uzdevumus. Tomēr šī tehnoloģija ir parādījusi, ka tā var aprēķināt nākamā vārda varbūtību, bet izraisa cēloņsakarību, kontekstu un cilvēku realitāti, kas noved pie rezultātiem bez literāriem.
AI ģenerētu tekstu apšaubāmā piemērs sniedza Hannesa Bajoha vācu valodas sarunu romānu, kura aizvien muļķīgākais kurss, neskatoties uz atkārtotajām labojumiem, parādīja, cik ierobežots ir mašīnu radošums.
Simpozijs atspoguļo izpratni, ka AI var simulēt noteiktas teksta formas, bet nespēj pateikt radošu stāstīšanu vai reproducēt sarežģītas literāras izteiksmes formas. Šīs robežas parāda cilvēka autorības nozīmi un novērtējumu literārajā sektorā.
Galu galā simpozijs parādīja, ka, neraugoties uz visiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un AI pielietojumiem, literāro ainu joprojām veido cilvēku radošums un stāstījuma māksla. Tāpēc diskusija par iespējamo AI dominanci literārajā tirgū šķiet diezgan hipotētiska, jo galu galā paliek jautājums, kurš kontrolē mašīnas un dod tām virzienu.
- nag