Vardarbība slimnīcās: Berlīnes medmāsu un ārstu bīstamā ikdienas dzīve
Beats, draudi un apvainojumi ir dienas kārtība slimnīcu un neatliekamās palīdzības telpām Berlīnē. Saskaņā ar RBB24 ziņojumu vardarbība pret medicīnas personālu kļūst arvien izplatītāka un krasāka. Kāzu slimnīcā Jūlija saka, ka verbāli draudi un apvainojumi, kā arī fiziskas vardarbības draudi palielina spiedienu uz medmāsām un ārstiem. Stella, aprūpētāja neatliekamās palīdzības telpā, ziņo par incidentu, kurā pacients viņu skāra sejā. Tomēr šādi incidenti ir tikai aisberga redzamā daļa, jo daudzas vardarbīgas lietas pat nav dokumentētas vai tiek izsaukta policija. Tas ir galvenokārt ...
Vardarbība slimnīcās: Berlīnes medmāsu un ārstu bīstamā ikdienas dzīve
sitieni, draudi un apvainojumi ir dienas kārtība slimnīcu un neatliekamās palīdzības istabu darbiniekiem Berlīnē. Saskaņā ar RBB24 ziņojumu vardarbība pret medicīnas personālu kļūst arvien izplatītāka un krasāka. Kāzu slimnīcā Jūlija saka, ka verbāli draudi un apvainojumi, kā arī fiziskas vardarbības draudi palielina spiedienu uz medmāsām un ārstiem. Stella, aprūpētāja neatliekamās palīdzības telpā, ziņo par incidentu, kurā pacients viņu skāra sejā. Tomēr šādi incidenti ir tikai aisberga redzamā daļa, jo daudzas vardarbīgas lietas pat nav dokumentētas vai tiek izsaukta policija. Tas galvenokārt ir saistīts ar faktu, ka personālam nav pietiekami daudz laika pārslodzes dēļ un ka daudzi pacienti un radinieki ir neapmierināti neatliekamās palīdzības telpās ilgā gaidīšanas laikā. Šogad Berlīnes policijai bija jāpārceļ gandrīz desmit tūkstoši reižu uz klīnikām un slimnīcām, divreiz biežāk nekā 2013. gadā. Visizplatītākie noziegumi bija zādzības, uzbrukums, pārkāpšana un īpašuma bojājumi. Tomēr skaitļi sniedz tikai ieskatu vardarbības apmērā, jo daudzos gadījumos netiek ziņots.
Vardarbības cēloņi, pēc klīnikas operatora Vivantes domām, galvenokārt ir alkohola un narkotiku lietošanas, psihiatrisko slimību un pacientu bieži nepiepildīto cerību gadījumā. Berlīnes slimnīcas biedrības rīkotājdirektors Marks Šreiners uzsver, ka politiķiem ir jārisina slimnīcas ainavas pamatne un jāpietiekami jāfinansē slimnīcas. Papildus finansiālajam atbalstam arī pacientu plūsmas ir labāk jākontrolē, lai izvairītos no neatliekamās palīdzības numuru pārslodzes. Berlīnes veselības senatora INA CZYBORRA uzsver, ka pensiju uzdevumi un slimnīcu finansējums ietilpst federālās valdības un veselības apdrošināšanas kompāniju atbildībā. Neskatoties uz to, Berlīne ir iesaistīta ārkārtas situācijas likuma un slimnīcas finansēšanas grozījumu procesos federālā līmenī.
Vardarbība slimnīcās ir būtisks izaicinājums, kuru var risināt tikai ar visaptverošu un ilgtspējīgu risinājumu politiskā līmenī. Ir jāveic pasākumi, lai aizsargātu personālu un samazinātu neatliekamās palīdzības numuru pārslodzi.
Avots: saskaņā ar ziņojumu no www.rbbb24.de