Datu aizsardzība digitālajā laikmetā: kas jums jāzina!

Datu aizsardzība digitālajā laikmetā: kas jums jāzina!

2025. gada 22. novembrī eksperti apspriedīs, kā uzņēmumiem būtu jārīkojas ar jaunajiem datu aizsardzības noteikumiem. Šeit īpaša uzmanība tiek pievērsta Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) noteikumiem, kas arī ir ietverti izdevēja Der Tagesspiegel pozicionēšanas sistēmā. Personas datu apstrāde notiek saskaņā ar GDPR un Federālo datu aizsardzības likumu (BDSG), pamatojoties uz tādiem juridiskiem pamatiem kā piekrišana un līguma izpilde. Šī informācija ir ierakstīta izdevēja datu aizsardzības deklarācijā.

Galvenā problēma šeit ir tāda, ka dati tiek glabāti tikai tik ilgi, cik nepieciešams apstrādes mērķa sasniegšanai. Uz grāmatvedības datiem attiecas desmit gadu glabāšanas periods. Deklarācija regulē arī nodošanu trešajām personām, piemēram, apstrādātājiem hostinga vai mārketinga vajadzībām. Dati tiks pārsūtīti uz trešajām valstīm tikai tad, ja tiks garantēts atbilstošs datu aizsardzības līmenis.

Jauni izaicinājumi starptautisko noteikumu dēļ

Plašākā kontekstā Personas datu aizsardzības likums (PDPA) Taizemē kļūst arvien svarīgāks. Kā pirmais datu aizsardzības likums valstī, kas publicēts 2019. gada 27. maijā, regulē personas datu vākšanu, apstrādi un kopīgošanu un paredz sankcijas par pārkāpumiem. GDPR principi tika iekļauti PDPA. PDPA pilnīga piemērošana ir vairākkārt atlikta, bet ir spēkā kopš 2022. gada 1. jūnija.

Ja ņem vērā starptautiskos standartus, jautājums kļūst vēl sarežģītāks. Kopš 2024. gada marta Taizemē ir spēkā jauni noteikumi par pārrobežu datu pārsūtīšanu. Taizeme ir Āzijas un Klusā okeāna ekonomikas foruma (APEC) dalībniece un ievēro pārrobežu privātuma noteikumus, vēl vairāk nostiprinot datu drošību. Uzņēmumiem, kas darbojas starptautiski, tas var būtiski ietekmēt to datu stratēģijas.

Kiberdrošība un mākslīgais intelekts īsumā

Vēl viena būtiska problēma ir kiberdrošība. Kiberdrošības likums, kas stājās spēkā 2019. gada maija beigās, paplašina iestāžu pilnvaras un paredz sodus par pārkāpumiem. Tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kuri darbojas tiešsaistē un tāpēc ir pakļauti digitālās telpas riskiem. Draudi ir sadalīti trīs līmeņos: nekritiskais, kritiskais un krīzes scenārijs, un valstij ir atbilstošas ​​pilnvaras iejaukties.

Papildus šiem aspektiem tiek veikti centieni veicināt un atbalstīt mākslīgo intelektu. 2023. gadā iesniegtais projekts veido pamatu likumam par mākslīgā intelekta veicināšanu, un jau pastāv vadlīnijas, kas ietver ģeneratīvā AI ētikas principus un pārvaldības prasības.

Tas liecina, ka datu aizsardzības attīstībai ir liela nozīme gan valsts, gan starptautiskā mērogā. Uzņēmumiem ir būtiski pielāgoties mainīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību un ievērotu datu subjektu tiesības. Tas būs ļoti svarīgi ne tikai aizsardzībai pret juridiskajām sekām, bet arī patērētāju uzticībai.