CDU politiķis Thorsten Frei aizstāv trešo valstu risinājumu bēgļiem

CDU politiķis Thorsten Frei aizstāv trešo valstu risinājumu bēgļiem

CDU/CSU parlamentārais rīkotājdirektors Bundestāgā Thorsten Frei ir aizstāvējis “trešās kūnijas stāvokļa risinājumu” bēgļiem partijas jaunajā pamatprogrammā. Viņš uzsver, ka šis risinājums nav ne ciets, ne necilvēcīgs. CDU joprojām ir gatava pieņemt bēgļus, taču galvenā uzmanība jāpievērš cilvēkiem, kuriem nepieciešama aizsardzība. Brīvi kritizēja, ka jaunie vīrieši, kuri šobrīd ir veseli un turīgi, šobrīd dodas bīstamajā ceļojumā un maksā lielas summas noziedzīgiem velkoniem, lai nokļūtu Eiropā.

Ar savu jauno pamatprogrammu CDU ir vienīgā partija, kas parāda saprotamu ceļu, lai tiktu galā ar migrācijas izaicinājumiem, vēsta Frei. Tomēr viņš uzsver, ka lēmums par nākamajiem koalīcijas partneriem ir atkarīgs no citu demokrātisko partiju satura un personāla saraksta. Tādu tēmu kā migrācijas gadījumā ir maz ticams kopīgs pamats ar zaļumiem.

"Trešās valodas risinājums" nosaka, ka bēgļi var pieteikties uz patvērumu trešajā valstī (ārpus Eiropas Savienības), pirms viņi ierodas Eiropā. Šis risinājums ir paredzēts, lai samazinātu bēgļu skaitu tieši uz Eiropu. Tomēr priekšlikumā ir vērojama kritika par cilvēktiesību organizācijām, kuras baidās, ka tie, kas meklē aizsardzību, varētu tikt deportēti nenoteiktās vai represīvās valstīs. Atliek redzēt, kā turpinās diskusija par "trešās vietnes risinājumu".

Vēsturiski Vācijai ir senas imigrācijas tradīcijas. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados daudzi darbinieki no tādām valstīm kā Turcija, Itālija un Grieķija tika pieņemti darbā, lai segtu darba trūkumu Vācijā. Deviņdesmitajos gados tika reģistrēti daudzi patvēruma meklētāji no bijušajām Austrumu bloku valstīm. Pašreizējā bēgļu krīze no 2015. gada izraisīja politiskas debates par bēgļu uzņemšanu un integrāciju.

Ir svarīgi novērot faktus un skaitļus saistībā ar lidojumu un migrāciju. Saskaņā ar Federālā migrācijas un bēgļu biroja (BAMF) datiem, Vācijā 2020. gadā tika iesniegti 102 581 patvēruma pieteikumi. Salīdzinājumā ar vairāk nekā miljonu patvēruma pieteikumu tika reģistrēts 2015. gadā, kas ilustrē bēgļu krīzes ietekmi. Lielākā daļa bēgļu, kas ierodas Vācijā, nāk no Sīrijas, Afganistānas un Irākas.

Lai sniegtu plašu migrācijas situācijas pārskatu Vācijā, tabulā var apkopot šādu informāciju:

| Gads | Patvēruma pielietojumu skaits Vācijā |
| —— | ——————————— |
| 2020 | 102.581 |
| 2019 | 142.509 |
| 2018 | 162.590 |
| 2017 | 198,317 |
| 2016 | 722.370 |
| 2015 | 1 091,894 |

Atliek redzēt, kā turpinās diskusija par "trešās vietnes risinājumu" Vācijā un Eiropā un kāda ietekme tam var būt uz bēgļu politiku. Šo tēmu noteikti turpinās apspriest pretrunīgi.



Avots: phoenix/ots

Kommentare (0)