Baerbock prasa skaidras sekas pēc Solingen uzbrukuma

Baerbock prasa skaidras sekas pēc Solingen uzbrukuma

Berlīne (OTS)

Federālais ārlietu ministre Annalena Baerboka kritizēja drošības iestāžu nespēju efektīvi reaģēt uz patvēruma meklētāju problēmu ar kriminālu izcelsmi. Tas notika traģisku notikumu kontekstā Solingenā, kur diskusija par uzbrukuma sekām notiek pilnā sparā. Baerboks sūdzējās, ka debatēs "daudzas lietas izjauc" un izvirzīja jautājumu par to, kā tas varētu nokļūt tik tālu, ka iespējamajam vainīgajam nevajadzēja deportēt uz Sīriju, bet gan uz Bulgāriju.

Ar uzsvaru Baerboks aicināja uz visaptverošu lietas apstrādi. Viņa pauda, ​​ka saskaņā ar nesenajām juridiskajām korekcijām, ka federālā valdība tika veikta, lai mainītu atgriešanās likumu, bija aktīvi jārisina meklēšana, lai mainītu cilvēku. "Tas ir tieši tas, kas šajā gadījumā nenotika," viņa sacīja, uzsverot steidzamību precīzāk pārbaudīt iestāžu procesus.

Tiesā situācija un atbildība

Baerboka runas centrālais punkts bija skaidra tiesiskā situācija Vācijā, kurā teikts, ka noziedznieki un briesmas parasti nevar saņemt meitasuzņēmuma aizsardzību. Tomēr tas attiecas ne tikai uz teorētiskiem apsvērumiem: "tieši tāpēc slepkavām un teroristiem nav vietas ar mums," sacīja politiķis. Viņa skaidri pateica, ka federālā valdība ir nekļūdīga attieksmē pret ekstrēmisma apkarošanu un saglabāt sabiedrības drošību.

Ministrs arī atsaucās uz deportācijas patvēruma meklētāju iespējamību pēc izcelsmes zemēm, piemēram, Sīrija vai Afganistāna. Tomēr viņa aicināja uz ģeopolitiskajiem apstākļiem - Sīrijā ir diktators, savukārt Afganistānā Taliban būtu atbildīgs.

trūkst komunikācijas un nepieciešamie pasākumi

Annalena Baerbock aicināja uz labāku komunikāciju un stratēģiskām procedūrām no drošības iestādēm, lai nākotnē izvairītos no līdzīgiem negadījumiem. Viņa atklāja, ka esošās deportācijas struktūras ir jāpārskata un efektīvākām. Tas var izraisīt potenciālo briesmu identificēšanu un likvidēšanu pirms uzbrukuma vai citām noziedzīgām darbībām.

Papildus politiskajām prasībām Baerboks arī komentēja sabiedrības lomu. Šeit viņa uzsvēra vajadzību, ko visi dalībnieki strādā kopā, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticību drošības un tiesu iestādēs. Vizuāls un ziņots par pārredzamību attiecībā uz varas iestāžu rīcību varētu palīdzēt nomierināt iesaistītos pilsoņus un palielināt pieņemšanu nepieciešamajiem pasākumiem.

Ministrs aicināja uz prātīgu situāciju skatīties, bet viņa ļāva tam iziet cauri, ka apstrādei Solingenā vajadzētu būt stimulam dziļām izmaiņām, risinot ekstrēmistu draudus. Lietu varētu uztvert kā pagrieziena punktu, lai izveidotu preventīvas briesmu aizsardzības stratēģijas.

A ieskatīšanās nākotnē

Drošības tēma un darīšana ar ārzemniekiem, kuri ir iesaistīti noziedzīgās darbībās, noteikti tiks intensīvi apspriesti nākamajos mēnešos. Baerboka paziņojumi rada iespaidu, ka federālā valdība ir gatava kritiski izpētīt spēkā esošos likumus un noteikumus par bīstamības aizsardzību un pielāgot tos pašreizējiem apstākļiem. Šo lietu steidzamību uzsver Solingenas incidentu smagums, un tai vajadzētu kalpot kā atgādinājums, ka nepieciešama ātra darbība.

deportācijas tiesību aktu politiskais konteksts

Diskusija par patvēruma meklētāju deportāciju, it īpaši noziedzības gadījumos, gadiem ilgi ir ieguvusi intensitāti Vācijā. 2020. gada atgriešanās likums tika pastiprināts pēc pēdējo gadu bēgļu politikas izaicinājumiem, it īpaši 2015. gada bēgļu krīzes laikā. Mērķis bija paplašināt izsūtīšanas iespējas un nodrošināt, ka ārzemniekus, kuri ir kļuvuši par likumpārkāpumiem, var ātrāk attiecināt uz savām izcelsmes valstīm. Situācija kļuva sarežģītāka sabiedriskajām debatēm par humāno standartu integrāciju, drošību un aizsardzību.

Pašreizējā politiskajā ainavā šī tēma ir saistīta arī ar pieaugošo populistisko partiju ietekmi, kurām bieži ir nepieciešama stingra patvēruma un imigrācijas politika. Šīs balsis pašreizējo federālo valdību piedāvā izaicinājumam veikt līdzsvarošanas aktu starp nacionālās drošības aizsardzību un cilvēktiesību saistībām Vācijā. Jāatzīmē, ka judikatūra tiek stingri uzraudzīta vācu tiesās, lai nodrošinātu, ka atdeve ir likumīga un cilvēcīga.

Pašreizējā statistika par deportācijām un noziegumiem patvēruma meklētāju kontekstā

Pašreizējā situācija ir pamatota ar dažādiem statistiskiem apsekojumiem. Saskaņā ar Federālā migrācijas un bēgļu biroja (BAMF) datiem 2022. gadā tika veiktas 9 239 deportācijas. Tas nozīmē pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, lai gan liela daļa atzīto patvēruma meklētāju paliek valstī. Iekšlietu ministrijas ziņojums arī parāda, ka ārzemnieku likumpārkāpēji ir atbildīgi par ievērojamu noziegumu daļu, saskaņā ar kuru pēdējos gados ir palielinājies noziegumi.

Piemēram, zemāko saksonu kriminoloģisko pētījumu institūta pētījums parādīja, ka no 2018. līdz 2020. gadam aizdomās turamo īpatsvars palielinās patvēruma meklētāju starpā noteiktās pārkāpumu jomās. Kamēr vispārējais noziedzības līmenis Vācijā mēdz samazināties, dažos reģionos pieauga uzbrukumi, kas arī veicināja publisku diskusiju par patvērumu un noziedzību.

Šie dati palīdz labāk izprast pašreizējo diskusiju par drošības politiku un patvēruma likumu kontekstu un parādīt, cik cieši saistītas šīs tēmas.