Četrus gadus pēc dārgakmeņu spīles: Drēzdenes policija nepadodas

Četrus gadus pēc dārgakmeņu spīles: Drēzdenes policija nepadodas

Ar brutālu ielaušanos zaļajā velvē Drēzdenē vainīgie izraisīja vienu no lielākajām mākslas zādzībām Vācijā 2019. gadā. Aukstā novembra vakarā vairāki vīrieši ielauzās Dresden Residence slēdzenē un veica daudzus dārgus rotaslietas un mākslas priekšmetus vismaz 113,8 miljonu eiro vērtībā. Šis šokējošais akts ne tikai satricināja mākslas pasauli, bet arī brīdināja drošības spēkus Vācijā un noveda pie noziedznieku medībām.

Pēc uzbrukuma izmeklēšanā jau bija sākotnēji panākumi. Gadu vēlāk vairāki Berlīnes draņķīgā Remmo klana locekļi, kurus arestēja Saksijas policija. Neskatoties uz nozieguma smagumu un milzīgo kaitējumu, spriedums bija pārsteidzoši viegls. Sodi bija četri līdz seši gadi un trīs mēneši, kurus daudzi publiski uzskatīja par nepietiekamu. Tā kā notiesāto locekļu advokāti ir pārsūdzējuši, viņi pagaidām ir brīvi un var turpināt savu darbību.

izmeklēšana turpinās

Drēzdenes policija, kuru vadīja policijas priekšnieks Lutzs Rodigs, nepameta cerību. Rodigs paziņoja: "Mēs turpinām meklēt dārglietas, līdz tiek atrasts pēdējais rotaslietas." Šis paziņojums parāda varas iestāžu nenogurstošo gribu turpināt lietu līdz pēdējām sekām. Policija ir apņēmusies ne tikai atrast pazudušos dārgakmeņus, bet arī identificēt laupīšanas atbalstītājus.

Daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Pagaidām nav skaidru norādes par to, kurš ir paslēpts aiz šīs lielā mēroga laupīšanas. Kamēr daži no notiesātajiem vainīgajiem ir atzinušies, viņu līdzdalībnieku identitāte un atrašanās vieta palika tumsā. Šī nenoteiktība izraisa jauno notikumu gaidīšanu, jo īpaši tāpēc, ka izmeklēšana turpina darboties pilnā ātrumā.

Nākamajā 2024. gadā tiks izlemts notiesāto remmo locekļu pārskatīšana. Tiesas process pret džihādu Remmo, kas tiek uzskatīts par aizdomām par līdzdalībnieku un ir paredzams, ka viņš janvārī tiks tiesāts Drēzdenē, varētu nodrošināt citu potenciālu pagrieziena punktu. Policijas iestādes cer iegūt jaunas zināšanas, izmantojot šo procesu, kas varētu ienest gaismu tumsā un, iespējams, izsekot pazudušajiem dārgakmeņiem.

Visa situācija ir piesaistījusi visas tautas uzmanību un ir piemērs izaicinājumiem, ar kuriem policija saskaras cīņā pret organizēto noziedzību. Klani, kas ir pakļauti ļaundariem Berlīnē, ir izveidojuši sarežģītu tīklu, kas var iestādēm ir grūti noteikt noziegumu galvenos un atbildīgus. Drēzdenes policija ir skaidri norādījusi, ka izmeklēšana nekādā gadījumā nav apstādināta un ka viņi joprojām meklē taisnīgumu.

Izmeklēšanas nākotne

Pašlaik apstrādātajai programmaparatūrai ir liela nozīme noziegumu izglītībā Vācijā. Policijas centieni ne tikai šajā konkrētajā gadījumā, bet arī sakarā ar organizētās noziedzības apkarošanu visā valstī. Šīm izmeklēšanai varētu būt tālejošas sekas un, iespējams, pārdomāt politikā un sabiedrībā attiecībā uz noziegumu klanu un cīņu risināšanu.

juvelieru fons Vācijā

Dārgakmens zaļajā velvē ir ne tikai izolēts incidents, bet arī daļa no lielākas mākslas zādzību parādības Vācijā. Pēdējos gados ir bijuši vairāki augstākās klases reidi, kurus bieži veica organizētās noziedzīgās grupas. Šīs grupas izmanto modernās tehnoloģijas un taktiku, lai izvairītos no drošības pasākumiem un iestāžu kultūras un vēsturiskās nozīmes ielaušanās. Zaļā velve, kas ir viens no vecākajiem muzejiem Eiropā, ir dārgumi, kas bieži ir gadsimtiem ilgi un kura zaudējumi varētu nopietni ietekmēt Vācijas kultūras vēsturi.

Vēl viens nozīmīgs gadījums bija laupīšana Berlīnes Bode muzejā 2017. gadā, kurā zelta monēta tika nozagta vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Abi incidenti ilustrē draudus, ar kuriem tiek pakļauti mākslas un kultūras aktīvi, un rada jautājumus par drošības pasākumu efektivitāti. Policijai un citām iestādēm tiek pakļauts spiediens veikt pasākumus, lai novērstu šādus noziegumus un atgrieztu nozagtos priekšmetus.

Statistika par mākslas zādzībām Vācijā

Statistika rāda, ka mākslas zādzību skaits Vācijā pēdējos gados ir pieaudzis satraucošs. Saskaņā ar policijas terorisma un ekstrēmisma informācijas sistēmu (TEKS) 1820. gadā vācu telpā tika kopumā 242 ziņotās mākslas zādzības, kas nozīmē pieaugumu par 14 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tiek lēsts, ka nozagto mākslas darbu vērtība šogad ir aptuveni 30 miljoni eiro.

Vācijas Mākslas vēstures centra pētījums arī parāda, ka lielākā daļa zādzību notiek pilsētās, kur ir koncentrēts vērtīgu mākslas priekšmetu un rotaslietu klāsts. Neskatoties uz to, lielākā daļa nozagto priekšmetu joprojām ir neuzbāzīgi, kas ilustrē izaicinājumus tiesībaizsardzības iestādēm un mākslas iestādēm, atgriežoties zagtos darbos.

Mākslas un kultūras īpašumu aizsardzības nozīme

Mākslas un kultūras aktīvu saglabāšana ir izcila, jo tie simbolizē ne tikai vēsturisko, bet arī kultūras identitāti. Šādu objektu zaudēšanai ir ne tikai monetāras, bet arī emocionālās un sociālās dimensijas. Vācijas likumdevējs tagad ir izdevis likumus, lai labāk aizsargātu mākslas un kultūras aktīvu darbus, kas, ņemot vērā aizvien profesionālāko noziedznieku pieeju, ir pastāvīgs izaicinājums.

Tādas iniciatīvas kā "Prūsijas kultūras paša pamats" un "Vācijas pieminekļu aizsardzības fonds" strādā, lai palielinātu mākslas dārgumu drošību un palielinātu izpratni par kultūras mantojuma vērtību. Policijas iestāžu, muzeju un starptautisko organizāciju cieša sadarbība ir neaizstājama, lai novērstu mākslas zādzības un izsekotu nozagtus mākslas darbus visā pasaulē.

- nag