Solingens sēru stāvoklī: Zvaniet uz stingrākiem slackers

Solingens sēru stāvoklī: Zvaniet uz stingrākiem slackers

Solingenā piektdienas vakarā notika traģisks incidents, kad naža uzbrukums maksāja trīs cilvēkus un daudzus citus ievainojumus. 26 gadus vecais Sīrijas patvēruma meklētājs tiek pārvaldīts kā galvenais aizdomās turamais šajā šokējošajā lietā un tagad atrodas apcietinājumā. Noziegums ne tikai izraisīja sašutumu reģionā, bet arī uzsāka plašu diskusiju par drošības situāciju un patvēruma politiku Vācijā.

Uzbrucējs, kurš iepriekš nebija pazīstams kā ekstrēmists, 2022. gada beigās jau bija apmeties Vācijā un cīnījās par viņa patvēruma pielietojumu. Sākotnēji plāns bija viņu deportēt uz Bulgāriju - valsti, caur kuru viņš ieradās ES. Tomēr deportācija tika atlikta Vācijā tā pazušanas dēļ. Tas rada jautājumus par to, kā šādi drošības riski tiek risināti administrācijā, un tiek apspriests, vai iestādes pietiekami pārbauda savas procedūras.

Politikas reakcija

Politiskā reakcija uz uzbrukumu bija tūlīt un skaļa. Ziemeļreina-Vestfālijas premjerministrs Hendriks Vüsts skaidri pateica, ka ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt procesus varas iestādēs. "Ir daudz jautājumu," intervijā pamanīja Vīls. Viņš aicina uz godīgu notikumu pārvērtēšanu, lai noteiktu, vai kļūdas kaut kur ir pieļautas.

kanclers Olafs Šolcs solīja pieminēt uzbrukuma upuri. Tajā pašā laikā vadošās politiskās personības, piemēram, CDU boss Frīdrihs Merzs, vadīja diskusiju citā virzienā. Piemēram, Merzs aicināja uzņemt bēgļus no Sīrijas un Afganistānas. Šie paziņojumi parāda, cik politiski iekasētas debates un kā tās varētu ietekmēt gaidāmajās valsts vēlēšanās Saksijā un Turingijā.

Merca avanss tomēr saņēma pretvēja vēju no SPD boss Saskia Esken, kurš norādīja, ka šādi pasākumi nav savietojami ar Vācijas likumiem un Eiropas bēgļu konvenciju. Tas parāda dziļos grāvjus, kas pastāv Vācijas politiskajā ainavā migrācijas un drošības ziņā.

Drošības situācijas apstrāde

Papildu balsu no politikas mērķis ir dot drošības iestādēm lielākas pilnvaras un pastiprināt kontroli. Federālais prezidents Frenks-Valers Šteinmejērs uzsvēra vajadzību, ka drošības spēkiem jābūt attiecīgajiem līdzekļiem, lai efektīvi rīkotos pret terorismu. Viņš atklāja pašreizējās drošības struktūras un runāja par vairāk darbinieku, lai varētu labāk pretoties draudiem.

Turklāt parādās arī prasības par asākiem noteikumiem par ieroču likumiem. Federālais tieslietu ministrs Marco Buschmann paziņoja, ka federālā valdība sāks sarunas par nažu regulēšanu. "Tagad mēs ieteiksim, kā mēs vēl vairāk virzīsimies uz cīņu pret šāda veida noziegumiem ar nažiem," viņš teica. Tas varētu būt svarīgs solis, lai nākotnē novērstu līdzīgus gadījumus.

Ievainojumu apmērs, smagi ietekmējot četrus no astoņiem ievainojumiem, ir arī kritiski jāpārbauda pašreizējās procedūras, kas saistītas ar bīstamiem patvēruma meklētājiem. Fakts, ka aizdomās turētais ir cieši saistīts ar teroristu miliciju Islāma valsti, palielina šīs diskusijas steidzamību un dod varas iestādēm pakļauties spiedienam, lai nodrošinātu, ka šādi cilvēki tiek konsekventi īstenoti.

Ģeopolitiskā dimensija

Migrācijas politiku nesen pārbauda pašreizējā situācija, un tiek apspriests, vai nav jāaptver starptautiskā atbildība un pārvietošanas stratēģijas. Migrācijas un drošības situācijas tēma ir svarīga ne tikai Vācijai, bet arī visai ES. Atliek redzēt, kā attīstīsies politisko strīdi par klimatu un vai turpmāki šāda veida gadījumi veidos debates par patvērumu un drošību Vācijā.

Pēc briesmīgajiem notikumiem Solingenā ir izraisīta ne tikai politiskās debates par drošības situāciju Vācijā, bet arī ieskats sociāli ekonomiskos apstākļos un izaicinājumos, kas rodas no pašreizējās attīstības.

Bēgļu situācija Vācijā ir sarežģīta, un daudziem faktoriem ir nozīme. Jo īpaši bieži tiek apšaubīta bēgļu, kuri aizbēguši no valstīm ar pastāvīgiem konfliktiem, integrācija. Pilsoņu karš Sīrijā notiek vairāk nekā desmit gadus, un pa to laiku vairāk nekā 6,6 miljoni cilvēku ir pametuši valsti, daudziem meklējot Vāciju, lai atrastu drošību. Šie apstākļi rada ne tikai drošības problēmas, bet arī biznesa faktorus, piemēram, sociālās aprūpes sistēmu slogu un integrāciju darba tirgū.

bēgļu situācija Vācijā

Vācija kopš 2015. gada ir bijusi viens no galvenajiem bēgļu un krīzes apgabalu bēgļu mērķiem. Neskatoties uz daudzajiem atbalsta piedāvājumiem, daudzi bēgļi saskaras ar ievērojamām problēmām integrācijā. Valodas barjeras, kultūras atšķirības un piekļuve darba tirgum ir tikai daži no šķēršļiem, kas jāpārvar. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem aptuveni 1,2 miljoniem cilvēku ar aizsardzības statusu Vācijā bija grūti atrast darbu 2021. gada beigās, kas viņu integrāciju apgrūtināja ievērojami grūtāku. Statistikas federālais birojs

prasības pēc reformām

Saskaņā ar incidentu Solingenā politiķi un eksperti arvien vairāk saprot, ka ir vajadzīgas visaptverošas reformas patvēruma un drošības zonā. Prasības ieroču likumu stingrināšanai ir kļuvušas tikpat skaļas kā pēc labākas informācijas apmaiņas starp varas iestādēm. Federālais prezidents, federālo federāciju premjerministrs un daudzi deputāti vairākkārt ir runājuši par skaidru norobežošanos starp bēgļiem, kuriem nepieciešama aizsardzība.

Šajā kontekstā ir arī jānorāda nepieciešamība pārdomāt ekstrēmisma profilakses stratēģijas Vācijā. Iniciatīvas sociālās integrācijas veicināšanai, politiskās izglītības programmām un pasākumiem, lai stiprinātu sociālo kohēziju, ir būtiska loma šādu incidentu novēršanā. Analīzei un ekstrēmisma pārvarēšanai ir nepieciešama daudzslāņu pieeja, kurai papildus drošības aspektiem jāņem vērā arī sociālie psiholoģiskie un ekonomiskie faktori.

- nag