NATO gadadiena: nenoteiktība pieaugošo briesmu un sadzīves izaicinājumu laikā
NATO gadadiena: nenoteiktība pieaugošo briesmu un sadzīves izaicinājumu laikā
nenoteiktības virsotne
Faktiski NATO būtu pamatoti iemesli svinēt savu 75 gadu jubileju virsotnē Vašingtonā. Alianse, kas aizsargā ap miljardu cilvēku Eiropā un Amerikā, ir ne tikai lielākā militārā alianse pasaulē, bet arī veiksmīgākā. Ar savu pamata principu, ka uzbrukums biedram ir uzbrukums visiem, NATO ir nodrošinājis mieru savā teritorijā kopš 1949. gada un ir kļuvis lielāks un jaudīgāks.
Bet vai tas paliek tā? Par lielo jubilejas svinībām ir izplatījusies jauna nenoteiktības sajūta. Kopš aukstā kara beigām briesmas ir lielākas nekā jebkad agrāk: no ārpuses, kopš Krievija pirms diviem gadiem uzbruka Ukrainai. Kremla valdnieks Putins turpina modernizēt šī kara laikā, un viņu atbalsta Ķīnas, Ziemeļkorejas un Irānas kaitīgā alianse. Tajā pašā laikā alianses stabilitāte tiek pakļauta spiedienam: Francijā tiek satriekts viens no trim NATO kodolpunktu, prezidents Makrons, un valsts kurss nav skaidrs. Ungārijas premjerministrs Orbāns draud kļūt par Trojas zirgu autoritāru režīmu.
, bet ne tikai ārējie draudi izmet ēnas jubilejas svinībās. Īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs NATO centrālie atbalsta stabi, kad nākamais prezidents atkal tiek saukts par Trumpu. Maz ticams, ka Amerikas Savienotās Valstis atstātu aliansi tās vadībā, jo Trump to laiku pa laikam draudēja. Īpaši Amerikai ir nepieciešami sabiedrotie. Bet tas būtu pietiekami bīstami, ja Trump turpinātu izvairīties no šaubām par Amerikas Savienoto Valstu vienībām un tādējādi mazināt visu preventīvo līdzekļu uzticamību - ka Putins jūtas mudināts pārbaudīt NATO, aizdedzinot Baltijas valstīs. Allianz ir paveicis daudz, lai padarītu sevi par laika apstākļu izturību jaunai Trump prezidentūrai.
Ieskats, ka Eiropai ir jādara vairāk vai otra savai aizsardzībai, dominē. Bet šī realizācija joprojām neievēro konsekventu rīcību: Eiropas NATO valstu aizsardzības izdevumi ir palielinājušies, bet tie arī neatbilst vajadzībām. Arī kancleram Scholzam būs jāuzdod sev pamatoti kritiski jautājumi Vašingtonā pēc luksoforu mājsaimniecības lēmumiem. Līdz ar alianses sekām trūkst arī palīdzības Ukrainas. Ir saprotams, ka samits neveic oficiālu ielūgumu uz NATO pievienošanos kara vidū. Tomēr Ukrainai būtu jābūt pārliecinātai par ticamu un īslaicīgu perspektīvu vēlākai uzņemšanai.
Neatbildīga ir vilcināšanās, ko daudzi NATO dalībnieki rāda ieročos un īpaši ar ilgtermiņa atbalstu Ukrainai. Tagad, jo īpaši saskaņā ar jaunākajiem raķešu uzbrukumiem Krievijā, tas prasa jaunu piegādi, it īpaši gaisa aizsardzības sistēmām. Vācija ir izturējusi labu piemēru, citas valstis atsakās. Tajā pašā laikā NATO ir jāpierāda griba, lai vajadzības gadījumā tiktu galā ar ilgu konfliktu ar Krieviju. Putins turpina spekulēt par Rietumu vēlmes samazināšanos, lai palīdzētu Ukrainai militāri, finansiāli un politiski, cik nepieciešams.Šim aprēķinam beidzot ir jāšķērso NATO valstis ar visu spēku: tikai tad, kad Kremla valdnieks saprata, ka viņš vairs nevar uzvarēt šajā karā, ir izredzes izbeigt konfliktu.
Kommentare (0)