Tukšie biroji, pieaugošās īres maksas - biroju tirgu Berlīnē raksturo pretstati

Der Büromarkt in Berlin ist derzeit von Gegensätzen geprägt. Durch die vermehrte Nutzung des Homeoffice sind viele Büros leer, während gleichzeitig die Preise in Spitzenlagen steigen. Eine Umfrage des Ifo-Instituts München zeigt, dass in fast zwei von drei Unternehmen Homeoffice zum Alltag gehört. Besonders in größeren Firmen nutzen viele Beschäftigte diese Möglichkeit regelmäßig und verbringen mehrere Tage im Monat nicht mehr im Büro. Diese Entwicklung führt dazu, dass viele Büros zwar noch langfristig vermietet sind, aber dennoch leer stehen. Experten schätzen, dass in Zukunft mehrere Hunderttausend Quadratmeter ungenutzter Bürofläche auf den Markt kommen könnten, sobald die Mietverträge auslaufen. Trotzdem werden …
Birlīnes biroju tirgu pašlaik veido pretstati. Sakarā ar pieaugošo mājas biroja izmantošanu, daudzi biroji ir tukši, tajā pašā laikā cenas palielinās augstākajās pozīcijās. Minhenes IFO institūta aptauja liecina, ka mājas birojs ir daļa no ikdienas dzīves gandrīz divos no trim uzņēmumiem. Īpaši lielākos uzņēmumos daudzi darbinieki izmanto šo iespēju regulāri un vairs netērē vairākas dienas mēnesī birojā. Šī attīstība nozīmē, ka daudzi biroji joprojām tiek īrēti ilgtermiņā, bet tomēr ir tukši. Eksperti lēš, ka nākotnē tirgū varētu nonākt vairāki simti tūkstoši kvadrātmetru neizmantotu biroja telpu, tiklīdz īres līgumu termiņš beidzas. Neskatoties uz to, ... (Symbolbild/MB)

Tukšie biroji, pieaugošās īres maksas - biroju tirgu Berlīnē raksturo pretstati

Berlīnes biroju tirgu pašlaik raksturo pretstati. Sakarā ar pieaugošo mājas biroja izmantošanu, daudzi biroji ir tukši, tajā pašā laikā cenas palielinās augstākajās pozīcijās. Minhenes IFO institūta aptauja liecina, ka mājas birojs ir daļa no ikdienas dzīves gandrīz divos no trim uzņēmumiem. Īpaši lielākos uzņēmumos daudzi darbinieki izmanto šo iespēju regulāri un vairs netērē vairākas dienas mēnesī birojā. Šī attīstība nozīmē, ka daudzi biroji joprojām tiek īrēti ilgtermiņā, bet tomēr ir tukši. Eksperti lēš, ka nākotnē tirgū varētu nonākt vairāki simti tūkstoši kvadrātmetru neizmantotu biroja telpu, tiklīdz īres līgumu termiņš beidzas. Neskatoties uz to, pilsētā joprojām tiek būvēti jauni biroji.

Vēl viens biroja telpu tirgus izaicinājums ir jaunuzņēmumu riska kapitāla samazināšanās. Agrāk daudzi jaunuzņēmumi bija īrējuši lielas biroja telpas, lai būtu gatavi turpmākai izaugsmei. Bet kopš interešu pagrieziena punkta šis finansēšanas avots ir kļuvis reti sastopams, kas nozīmē, ka jaunuzņēmumu pieprasījums ir mazāk biroju.

Vēl viens faktors, kas ietekmē Berlīnes biroja tirgu, ir strukturālās izmaiņas pilsētas rietumos. Sakarā ar dažu pēdējo gadu krīzēm daudziem veikaliem ir jāatsakās un ir tukši. Pieprasījums pēc biroja telpām ietekmē cenu: jo lielāks pieprasījums, jo augstākas nomas cenas. Šis princips attiecas arī uz Berlīni, saskaņā ar kuru biroja telpas S-Bahn gredzenā ir apmēram divreiz dārgākas nekā ārpus tās. Turklāt aptuveni 86 procenti Berlīnes biroju ēku tika uzceltas no 1870. līdz 2010. gadam, un tām ir enerģisks kritums. Tāpēc mūsdienu energoefektīvas biroju ēkas ir daudz vairāk pieprasītas.

Svarīga tendence biroju tirgū ir ilgtspējības noteikumu pieaugošā nozīme, īpaši attiecībā uz uzņēmumu klimata neitralitāti. Lielākiem uzņēmumiem ir jāatklāj, ko viņi dara Vides sociālās pārvaldības jomā (ESG) ilgtspējīgai vadībai. Tas ietekmē arī biroja telpas nomu. Lai iegūtu ilgtspējīgu finansējumu, uzņēmumiem jāspēj pierādīt, ka viņu biroji atbilst noteiktiem ilgtspējības kritērijiem. Tas palielina pieprasījumu pēc pavisam jaunām biroju ēkām ar jaunākajiem ESG sertifikātiem.

Šo notikumu rezultāts Berlīnes biroja tirgū ir arvien lielāka koncentrācija augstākajās vietnēs un jaunuzceltās biroju ēkās. Biroja teritorijas ārpus S-Bahn gredzena pašlaik ir labas 24 eiro uz kvadrātmetru, savukārt nišā īpaši pieprasītā ilgtspējīgā iekšpilsēta birojā, ko var prognozēt, ka augstākās īres maksas varētu prognozēt līdz 2026. gadam. Procentu pieauguma dēļ ieguldījumi jaunos birojos ir sadalījušies par aptuveni 90 procentiem. Bruto augstākā atdeve birojiem pašlaik ir 4 procenti, kas ir mazāk pievilcīga investoriem. Tā rezultātā tiek izstrādāti mazāk jaunu biroja projektu, tāpēc sagaidāms, ka ilgtspējīgu iekšpilsētas biroju papildināšana lielākoties izžūst un cenas turpinās pieaugt.

Paredzams, ka citās biroju ēkās vakance palielināsies no 1,2 procentiem līdz 5,8 procentiem līdz 2026. gadam, kas varētu izraisīt nelielu cenu samazinājumu. Vakanču līmenis, piemēram, mazumtirdzniecībā, kur vakance jau pārsniedz 15 procentus, nav jābaidās no biroju tirgū.

Kopumā var redzēt, ka Berlīnes biroju tirgu pašlaik raksturo pretstati. Lai gan daudzi biroji ir tukši, nomas cenas augstākajās vietās paaugstinās. Tendence uz ilgtspējīgām biroju ēkām un labākajām telpām, savukārt vecākas biroju ēkas sliktos slāņos ir mazāk pieprasītas. Atliek redzēt, kā nākamajos gados attīstīsies Berlīnes biroja tirgus.