Nākotnes gaisa kondicionēšana: Berlīne paļaujas uz mālu kā dabisku celtniecības materiālu | Marena Šibilskis

Veröffentlicht:

Von:

Berlīnei līdz 2050. gadam būs tāds klimats kā Dienvidu Francijas Tulūza, un tā sildīsies vasarā daudzo stikla, tērauda un betona ēku dēļ. Tas novedīs pie klimata sistēmām, kas ir neaizstājamas telpās. Berlīnes arhitekts Džulians Mönigs vēlas izmantot gadu tūkstošiem gadu ēkas materiālu mālu kā dabisku gaisa kondicionēšanas sistēmu pilsētvideos. Lehm ir īpaša īpašība, kurai ir augsta ūdens absorbcijas spēja, un tādējādi tam ir temperatūras regulējoša iedarbība. Dabisks gaisa kondicionēšanas efekts var rasties iztvaikošanas dzesēšanas rezultātā. Māls joprojām ir dārgs kā celtniecības materiāls, un šajā nozarē trūkst speciālistu zināšanu. Tomēr Tu Berlin intensīvi nodarbojas ar celtniecības materiāla mālu un pēta tās klimatiskās priekšrocības dabiskajā ēku laboratorijā.

Klimata pārmaiņas Berlīnei 2050. gadā piešķirs apmēram 45 vasaras dienas ar vairāk nekā 25 grādiem pēc Celsija un apmēram 13 siltuma dienas ar vairāk nekā 30 grādiem pēc Celsija. Tā rezultātā pilsētas centrs īpaši diez vai atdziest. Sausie laiki kļūst garāki, un nokrišņu daudzums vasarā ir retāk sastopams. Pēc Džuliana Möniga teiktā, Berlīnē joprojām trūkst klimata adaptētas arhitektūras. Mājokļu asociācijas "Stadt und Land" izmēģinājuma projektā mūsdienu māla apmetuma izmantošana īres dzīvokļu būvniecībā ir jāpārbauda Britz-Süd. Šis apmetums ļauj dabiski dzesēt interjeru, jo ūdens tvaiki iekļūst un, ja nepieciešams, var arī aizbēgt. Nākamajā gadā jāuzbūvē divas daudzdzīvokļu ēkas. Mönig cer, ka augstākas investīciju izmaksas mālam var kompensēt ar zemākām enerģijas izmaksām. Turklāt māla apmetumam vajadzētu pierādīt arī esošo ēku atjaunošanu. Tomēr līdz šim joprojām trūkst nepieciešamās speciālistu zināšanas būvniecības nozarē, lai kā būvmateriāli nodrošinātu plašu māla klāstu.

Saskaņā ar RBB24 ziņojumu, Berlīnei līdz 2050. gadam būs tāds klimats kā Tulūza, kas pilsētā izraisīs augstu temperatūru. Māla kā dabiska gaisa kondicionēšanas izmantošana pilsētu mājokļos varētu palīdzēt regulēt interjerā siltumu. Tu Berlin veic pētījumus dabiskās ēkas laboratorijā, lai turpinātu izpētīt māla klimatiskās priekšrocības. Tomēr joprojām trūkst speciālistu zināšanu un pieredzes, strādājot ar šo celtniecības materiālu būvniecības nozarē. Mājokļu asociācijas "Stadt und Land" izmēģinājuma projektā Mietshäuser ar māla apmetumu jābūvē Britz-Süd Mietshäus, lai uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu gaisa kondicionēšanas sistēmu izmantošanu. Šis projekts ir paredzēts, lai parādītu, ka augstākas izmaksas par māla apmetumu var kompensēt ar zemākām enerģijas izmaksām. Tomēr Berlīnē joprojām trūkst lielāka mēroga. Nākotnē māla apmetumu varētu izmantot arī esošo ēku atjaunošanā.