Veco ēku vēsture Prenzlauer Bergā: kā nojaukšana novērš vislielāko neskartu Vilhelmīnas stila rajonu Vācijā

Veröffentlicht:

Von:

Die Geschichte der Altbauten in Prenzlauer Berg ist eng mit der politischen und gesellschaftlichen Entwicklung in Deutschland verbunden. Nach dem Fall der Mauer entstand der Wille, das zu schützen, was zuvor dem Verfall preisgegeben wurde. Durch Millionen von Fördergeldern wurde Prenzlauer Berg zum größten intakten Gründerzeitviertel Deutschlands. Ein Sanierungsprogramm legte den Grundstein dafür. Allerdings wurde oft vergessen, dass bereits vor 1990 viele Bewohner in Prenzlauer Berg lebten. Die DDR-Führung ließ die Häuser hier verfallen und konzentrierte sich stattdessen auf den Bau von Plattenbauvierteln. Die Bewohner von Prenzlauer Berg sahen das anders und begannen, sich für den Erhalt ihrer Altbauten einzusetzen. …
Veco ēku vēsture Prenzlauer Berg ir cieši saistīta ar politisko un sociālo attīstību Vācijā. Pēc sienas krišanas griba aizsargāt to, kas iepriekš tika atklāts, lai aizsargātu. Izmantojot miljoniem finansējuma, Prenzlauer Bergs kļuva par lielāko neskartu Vācijas stila rajonu. Renovācijas programma tam lika pamatus. Tomēr bieži tika aizmirsts, ka daudzi iedzīvotāji pirms 1990. gada dzīvoja Prenzlauer Bergā. GDR vadība vadīja šeit esošās mājas un tā vietā koncentrējās uz saliekamo saimniecību celtniecību. Prenzlauera Berga iedzīvotāji to redzēja savādāk un sāka strādāt, lai uzturētu savas vecās ēkas. ... (Symbolbild/MB)

Prenzlauera Berga veco ēku vēsture ir cieši saistīta ar politisko un sociālo attīstību Vācijā. Pēc sienas krišanas griba aizsargāt to, kas iepriekš tika atklāts, lai aizsargātu. Izmantojot miljoniem finansējuma, Prenzlauer Bergs kļuva par lielāko neskartu Vācijas stila rajonu. Renovācijas programma tam lika pamatus.

Tomēr bieži tika aizmirsts, ka daudzi iedzīvotāji dzīvoja Prenzlauer Berg pirms 1990. gada. GDR vadība vadīja šeit esošās mājas un tā vietā koncentrējās uz saliekamo saimniecību celtniecību. Prenzlauera Berga iedzīvotāji to redzēja savādāk un sāka strādāt savu veco ēku saglabāšanā.

Jau 1980. gadā pilsētas plānotāji, piemēram, Gabi Pfeil, sāka sistemātiski dokumentēt māju stāvokli Prenzlauer Berg. Izrādījās, ka sabrukšana progresēja daudz ātrāk nekā jaunā ēka. GDR ēkas politika faktiski paredzēja veco ēku nojaukšanu un jauno saliekamo ēku ēku. Bet plāni bieži netika īstenoti.

70. gados plāns bija jānojauc visā valstī un saliekamo saimniecību celtniecība mājokļu trūkuma un ierobežoto spēju trūkuma dēļ. Tā vietā individuālās ēkas tika uzsāktas izmēģinājuma projektos un pamatīgi atjaunot pārējās. Rajona celtniecības uzņēmumi no Republikas tika nosūtīti arī uz galvaspilsētu, lai atjaunotu dzīvokļus.

GDR priekšrocība bija tā, ka ēku remonta privāto īpašumu tiesības nebija ceļā. Ja mājas bija privāti īpašumā, tās varēja izņemt no attīstības zonas skaidrojuma. Renovācijas izmaksas tika izrakstītas rēķinā, kas bieži noveda pie māju piegādes.

Neskatoties uz renovācijas darbu, dažas ielas Prenzlauer Berg jāturpina nojaukt. Strīds to ignorēja 1989. gadā Rykestrasse. Iedzīvotāji pārcēlās uz tukšiem dzīvokļiem, lai pasargātu tos no nojaukšanas. Bija karstas diskusijas, un visbeidzot varēja novērst nojaukšanu.

Tomēr pēc atkalapvienošanās vairs netika ieviesta alternatīvā kopējā plāna jēdziens Rykestrasse. Jaunie māju īpašnieki uzdeva jautājumu par īpašumtiesībām.

Prenzlauera Berga veco ēku vēsture ir piemērs tam, kā iedzīvotāju griba varētu pārtraukt sabrukšanu, lai saglabātu savu dzīves telpu. Šodien Prenzlauer Berg ir populārs ceturksnis, taču jautājums par pieejamu dzīvesvietu joprojām ir izaicinājums.