Izstrādātājam ir jārodas būvniecības kavējumiem virtuves starpposma glabāšanai
Izstrādātājam ir jārodas būvniecības kavējumiem virtuves starpposma glabāšanai
Nekustamā īpašuma attīstītājam ir pienākums nodot dzīvokli saskaņotajā atsauces prasmju laikā. Ja viņš neievēro šo pienākumu, var rasties prasības par zaudējumiem. Tas izriet no informācijas no Informācijas pakalpojumu likuma un LBS nodokļiem. Šīs prasības var ietvert pat izmaksas par virtuves starpposma glabāšanu. Diseldorfas augstākā reģionālā tiesa to apstiprināja pašreizējā spriedumā (lietas numurs 21 U 9/22).
Attiecīgajā gadījumā dzīvokļu pircējs bija pasūtījis aprīkotu virtuvi ar daudzām ierīcēm, augšdaļām un bāzes skapjiem, kā arī gatavošanas salu, pārliecinoties par savlaicīgu viņa kondomīna iegādi. Tomēr viņam nevarēja uzstādīt virtuvi celtniecības kavēšanās dēļ. Tā vietā viņam bija jānoņem tie no izplatītāja un jāmaksā ikmēneša izmaksas par vidējo krātuvi. Pircējs pieprasīja šīs izmaksas kā kompensāciju neatkarīgi no tā, ka viņš jau apgrieza pirkuma līgumu.
Šajā gadījumātiesneši sprieda par pircēju un atklāja, ka īpašuma attīstītāja kavēšanās ir cēloņsakarība virtuves glabāšanai, kad dzīvoklis tika pabeigts. Ja izstrādātājs būtu pavadījis dzīvokli savlaicīgi, glabāšana nebūtu nepieciešama. Fakts, ka pircējs bija iegādājies virtuvi dzīvoklim, izrietēja no uzņēmuma rēķina.
Šis Diseldorfas augstākās reģionālās tiesas lēmums varētu būt nozīmīgs arī Berlīnes iedzīvotājiem, jo daudzos pilsētās notiek aizkavēšanās un strīdi starp pircējiem un celtniekiem. Ir svarīgi atzīmēt, ka spriedums ir saistīts ar konkrēto lietu un automātiski neattiecas uz visiem līdzīgiem gadījumiem. Neskatoties uz to, tas parāda, ka pircēji šādās situācijās var pieprasīt prasības par zaudējumiem.
Šajā kontekstā varētu būt arī interesanti norādīt uz vēsturiskiem faktiem par mājokli Berlīnē. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta tika smagi iznīcināta, kā rezultātā bija liela vajadzība pēc dzīves telpas. Rekonstrukcija notika pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, un tika izveidotas daudzas jaunas attīstības zonas. Tomēr šie celtniecības projekti ne vienmēr bija bez problēmām un kavēšanās, kas izraisīja juridiskus strīdus.
Lai labāk izprastu ēku kavēšanos uz mājokļu būvniecības projektiem Berlīnē, varētu būt noderīga tabula ar informāciju par vidējo būvprojektu ilgumu pilsētā. Piemēram, šie dati varētu norādīt uz vidējo jauno mājokļu ēku pabeigšanas laiku dažādos Berlīnes rajonos pēdējo desmit gadu laikā. Tas lasītājiem varētu radīt iespaidu par to, cik bieži notiek ēku kavēšanās pilsētā un kā tas var ietekmēt mājokļu tirgu.
Rezumējot, Diseldorfas Augstākās reģionālās tiesas spriedums liecina, ka pircēji var pieprasīt prasības par zaudējumiem pret nekustamā īpašuma attīstītāju būvniecības kavēšanās laikā. Tas attiecas arī uz virtuves starpposma glabāšanu. Lai arī spriedums ir saistīts ar konkrēto lietu, tas varētu interesēt arī Berlīnes iedzīvotājus, jo pilsētā notiek aizkavēšanās un strīdi starp pircējiem un celtniekiem. Vēsturiskā informācija par mājokli Berlīnē, it īpaši pēc Otrā pasaules kara, var palīdzēt labāk izprast kontekstu. Tabula ar informāciju par vidējo būvprojektu ilgumu Berlīnē varētu būt noderīga arī, lai ilustrētu ēku kavēšanos mājokļu tirgū.