Uzbrukumi patvēruma likumam: drošība vai pārkāpti likumi?

Veröffentlicht:

Von:

In diesem Artikel wird die Bedeutung der Genfer Flüchtlingskonvention und der europäischen Menschenrechtsgarantien beleuchtet. Angesichts der aktuellen politischen Rhetorik in Deutschland, die auf Grenzschließungen und die Aushöhlung dieser Rechte abzielt, wird die rechtliche Verantwortung der EU und die Rolle nationaler Gesetze kritisch hinterfragt. Erfahren Sie mehr über die Auswirkungen dieser Entwicklungen auf die Rechtsstaatlichkeit und die europäische Gemeinschaft.
Šajā rakstā tiek uzsvērta Ženēvas bēgļu konvencijas un Eiropas cilvēktiesību garantijas nozīme. Ņemot vērā pašreizējo politisko retoriku Vācijā, kuras mērķis ir robežu slēgšana un no šīm tiesībām izbrīnīšana, tiek kritiski apšaubīta ES juridiskā atbildība un nacionālo likumu loma. Uzziniet vairāk par šo notikumu ietekmi uz likuma varu un Eiropas kopienu. (Symbolbild/MB)

Debates par Eiropas patvēruma likumu: Riskants tiesiskuma process Vācijā

Vācijā un Eiropā jau sen ir noteikts patvēruma teicienu tiesiskais regulējums. Ženēvas bēgļu konvencija un Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir svarīgi instrumenti, kas garantē bēgļu aizsardzību. Vācijā šo aizsardzību regulē pamata likuma 16.A pants, politiski vajātais piešķīra tiesības uz patvērumu. Šie likumi ir svarīgi, lai nodrošinātu draudus cilvēku pamattiesībām.

Pēdējo nedēļu laikā ir uzliesmojušas karstas debates. Vadošie politiķi, tostarp arodbiedrības priekšnieks Frīdrihs Merzs un viņa parlamenta grupas viceprezidents Jens Spahn, ir pieņēmuši prasību graut patvēruma meklētāju tiesības, veicot krasu robežu slēgšanu un izņēmuma noteikumu ieviešanu. Šie politiķi ne tikai vēlas ignorēt esošo likumu, bet pat atbalsta "ārkārtas" skaidrojumu par robežām, kas ir ne tikai likumīgi problemātisks, bet arī ētiski apšaubāms.

Šādas "ārkārtas" ieviešana nozīmētu, ka esošie skaidri un saistošie Eiropas tiesiskie noteikumi tiek izstumti no ceļa. Līdz šim Eiropas Tiesa ir skaidri norādījusi, ka neviena ārkārtas situācija nav ES Law et al. var apšaubīt, ko var redzēt arī nesenajos spriedumos pret tādām valstīm kā Ungārija un Polija. Šie spriedumi ir piemērs tam, cik svarīga ir starptautisko nolīgumu ievērošana un kā šāda atbilstība ir ne tikai nacionālā, bet arī Eiropas līmenī.

Politiķu prasības ne tikai atspoguļo esošā tiesiskā regulējuma pārkāpumu, bet arī draud radīt kultūras un sociālos postījumus. Atņemšanai no noenkurotajām patvēruma tiesībām varētu būt ilgtspējīga ietekme uz bēgļu un migrantu sociālo uztveri, kas varētu izraisīt pieaugošu dalīšanos sabiedrībā. Jāatzīmē, ka daži no virzošajiem spēkiem ir saistīti ar labajām politiskajām kustībām, piemēram, AFD un izplatīja šos diskreditējošos stāstījumus.

Tas, kas šeit parādās, nav tikai juridisks strīds, bet arī pamatvērtība vērtībām, uz kurām atrodas Vācijas sabiedrība. Lai saglabātu likuma varas integritāti, ir jāaizsargā un jāaizstāv dziļi noenkurotā cieņa pret likumu un vajāto garantijas. Laikā, kad populistiskās strāvas iegūst ietekmi, to cilvēku atbildība, kas kalpo politiskos birojos, ir lielāka nekā jebkad agrāk.

Visbeidzot, var apgalvot, ka nākamais laiks būs izšķirošs tam, kā Vācija un ES risina migrācijas izaicinājumus. Katra indivīda paturība un cieņa ir ne tikai likumīga cena, bet arī morāla imperatīva. Tāpēc diskusija par patvēruma likumu ir ne tikai likumīga, bet arī sociāla problēma, kas varētu riskēt ar mūsu demokrātijas vērtībām.