Vardarbības palielināšana skolās: satraucoši skaitļi no Osnabrück

"Die Gewalt an Schulen in Deutschland steigt alarmierend an: 2022 wurden 27.470 Gewaltdelikte erfasst, ein Anstieg von 27 Prozent im Vergleich zum Vorjahr. Erfahren Sie in unserem Artikel über die regionalen Unterschiede, die Hintergründe der Entwicklung und die Forderungen nach wirksamen Sicherheitsmaßnahmen zur Gewaltprävention."
"Vardarbība Vācijas skolās palielinās satraucošu: 2022. gadā tika reģistrēti 27 470 vardarbīgi pārkāpumi, kas ir par 27 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Mūsu rakstā par reģionālajām atšķirībām, attīstības attīstības fona un prasību pēc efektīviem drošības pasākumiem vardarbības novēršanai." (Symbolbild/MB)

Vardarbības palielināšana skolās: satraucoši skaitļi no Osnabrück

Vardarbības palielināšanās skolā Vācijā: Wake -Up aicinājums uz sabiedrību

Vācijas skolās ir redzama satraucoša tendence: vardarbība pēdējos gados ir piedzīvojusi satraucošu pieaugumu. Saskaņā ar "Neue Osnabrücker Zeitung" (NOZ) pagājušajā gadā skolās bija 27 470 reģistrēti vardarbīgi pārkāpumi, kas atbilst pieaugumam par 27 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šis pieaugums ne tikai piedāvā skolēnus un skolotāju darbiniekus pirms milzīgām problēmām, bet arī rada jautājumus par vispārējo drošības situāciju izglītības iestādēs.

Visaugstākie vardarbības aktu skaitļi tika reģistrēti Ziemeļreinas-Vestfālijā, kur statistika no 4 808 gadījumiem 2023. gadā 2023. gadā pieauga līdz gandrīz 5000. Šis pieaugums ir īpaši pārsteidzošs, kad skatāties uz dziļu gadījumu skaitu Koronas pandēmijas laikā, ir nopietni traucēti skoli un nodarbības.

Prasības pēc mērķtiecīgākas drošības koncepcijas skolās kļūst skaļākas. Vācijas skolotāju asociācijas prezidents Stefans Dülls ir ierosinājis izmantot īpašas drošības personas skolās. Tā varētu būt atbilde uz pieaugošo vardarbību. "Mums ir tendence par zemu novērtēt drošības jautājumus skolās. Tas attiecas ne tikai uz statistiku, bet arī uz visu iesaistīto labumu," skaidro Düll. Drošība būtu jāizdomā visaptverošāk, un tā ietver vardarbīgu profilaksi un anti-agresijas apmācību. Tā vietā, lai iestatītu tādus risinājumus kā metāla detektori, Düll iestājas par cilvēciskāku pieeju. "Mums nevajadzētu kļūt par kriminālu tiesu varu," viņš brīdina.

Skolas varas pieaugums ne tikai ietekmē pašas izglītības iestādes, bet arī ietekmē visu sabiedrību, kurai tagad ir jārīkojas profilaktiski. Ir svarīgi nopietni uztvert šo attīstību un veicināt piemērotas vardarbības sensibilizācijas un konfliktu risināšanas programmas. Skolas ir mācīšanās vieta, nevis bailes, un ikviena pienākums ir pārliecināties, ka tā paliek tā.

Atliek cerēt, ka jauno statistiku uzskatīs ne tikai par skaitļiem, bet arī kā steidzamības signālu, kas motivē visas puses strādāt kopā ar risinājumiem. Pozitīvas pārmaiņas skolas ainavā un ārpus tās var sasniegt tikai ar holistisku pieeju.