Kāpēc mēs parasti reaģējam aizsardzībā uz nepieciešamajām izmaiņām klimata aizsardzībā?

Kāpēc mēs parasti reaģējam aizsardzībā uz nepieciešamajām izmaiņām klimata aizsardzībā?

Kāpēc mēs parasti reaģējam aizsardzībā uz nepieciešamajām izmaiņām?
Aptaujās klimata aizsardzība tiek regulāri minēta kā vissvarīgākā tēma. Neskatoties uz to, daudzi cilvēki galvenokārt reaģē uz nepieciešamajām izmaiņām. Izpratne par to, ka ir pieejama vairāk klimata aizsardzības, ir jādara, bet, ja politiskie pasākumi skar jūsu pašu dzīvi un, iespējams, pat maksā naudu, pieņemšana samazinās.
Lai palielinātu pieņemšanu un motivētu cilvēkus, ir jāizveido pozitīvi nākotnes attēli. Ir svarīgi izskaidrot, kur šīs izmaiņas ved un kāpēc tās ir izdevīgas. Piemēram, mums bieži trūkst ideju par to, kādas iekšējās pilsētas varētu izskatīties, ja mazāk automašīnu brauc un kā tās darbotos.
Vēl viens izaicinājums ir tas, ka mēs neesam apmācīti uzņemties atbildību paši. Trūkst arī komunikācijas, kas mūs atbalsta. Tomēr Koronas krīzē mēs redzējām, ka daudzi cilvēki var ātri un veiksmīgi mainīties. Neskatoties uz to, šīs izmaiņas maksā daudz spēka. Tagad mums ir darīšana ar Koronas krīzi, konfliktu starp Krieviju un Ukrainu un gāzes krīzi. Šajā situācijā mums ir grūti atkal pieņemt lielas izmaiņas.
Kas palielinātu pieņemšanu un motivētu cilvēkus pārmaiņām?
Koronas krīzē mēs redzējām, ka daudzi cilvēki var ļoti ātri mainīties un pielāgoties jaunai situācijai. Tomēr tas prasīja daudz spēka, un situācijas nebija viegli apstrādājamas. Tagad mums ir darīšana ar Koronas krīzi, konfliktu starp Krieviju un Ukrainu un gāzes krīzi. Šajā situācijā mums ir grūti atkal pieņemt lielas izmaiņas.
Viens no veidiem, kā palielināt pieņemšanu un motivēt cilvēkus, ir pozitīvi nākotnes attēli. Ir svarīgi izskaidrot, kur šīs izmaiņas ved un kāpēc tās mums nāk par labu. Viens piemērs ir ideja par iekšējām pilsētām, kur brauc mazāk automašīnu. Lai konkretizētu šīs idejas, ir nepieciešama komunikācija un izglītība.
Mums arī jāiemācās uzņemties personīgo atbildību, jo mēs bieži neesam to apmācīti. Trūkst arī komunikācijas, kas mūs atbalsta.
Pozitīva motivācija var būt arī tāda, ka cilvēki tiek apbalvoti par izmaiņām, ja kaut kas tiek atņemts. Viens piemērs ir Barselonas pilsēta, kas pilsoņiem ir piedāvājusi vietējo sabiedrisko transportu bez maksas izmantot, ja viņi to dara bez braukšanas.
Klimata aizsardzības pasākumu pieņemšana var būt atkarīga arī no tā, cik pretrunīgi jūs apspriežat. Politiskās domstarpības var izjust cilvēkus un izraisīt šādu pasākumu noraidīšanu.
Galvenais izaicinājums ir tas, ka daudzu cilvēku zināšanas par klimata pārmaiņām ir zemas. Tas nozīmē, ka cilvēki aizpilda savas zināšanu nepilnības ar nepatiesu informāciju. Tāpēc kampaņas, kas apšauba klimata aizsardzības pasākumu efektivitāti, bieži ir veiksmīgas.
Tomēr zināšanas nav viss. Papildus zināšanām ir nozīme arī riska uztverē. Cilvēki, kuri zina par klimata pārmaiņu ietekmi uz viņu veselību, labprātāk kaut ko darīt. Sociālās normas ietekmē arī mūsu vēlmi rīkoties. Mēs bieži skatāmies uz to, ko citi dara, un uzskatām to par svarīgu. Interesanti, ka mēs bieži kļūdāmies citu cilvēku vēlmē klimata aizsardzībā.
Piemērs tam ir vēlme ēst veģetārieti. Daudzi cilvēki lēš, ka tikai 30 procenti būtu gatavi mainīt savu izturēšanos, savukārt 50 procenti to patiesībā bija gatavi darīt. Tomēr šis vairākums bieži nezina, ka tas ir vairākums. Šiem cilvēkiem vajadzētu padarīt redzamus, atbalstītus un šķēršļus. Tomēr vajadzētu izvairīties no tā, lai izveidotu sadalījumu starp tiem, kas vēlas iesaistīties, un tiem, kuri to nevēlas.
Komunikācijai ir arī izšķiroša loma. Ir svarīgi labi izskaidrot informāciju. Pandēmijā dažreiz bija pretrunīgi pasākumi, kas pasliktināja uzticēšanos šo pasākumu jēgpilnībai. Klimata krīzē mums ir jājautā sev, kā mēs sasniedzam pilsoņus. Būtu jābūt institūcijai, kas sasniedz visus mūsu sabiedrības locekļus un sniedz vissvarīgāko zinātniski pamatoto informāciju par klimata izmaiņām un nepieciešamajiem pasākumiem. Tomēr mēs bieži skatāmies tikai uz indivīdu un nolaidību sabiedrību un ekonomiku kopumā. Pastāv nelīdzsvarotība, uztverot pasākumu efektivitāti. Daudzi cilvēki uzskata, ka tādi pasākumi kā riteņbraukšana vai veģetārā diēta ir īpaši efektīvi, savukārt politisko pasākumu efektivitāte, kas maina ekonomiskos un sociālos procesus, bieži netiek atzīts. Ir svarīgi izglītot cilvēkus par šādu pasākumu efektivitāti un parādīt, ka ir arī lielas sviras, kas var radīt reālas pārmaiņas.