ASV raķešu izvietošana Vācijā: jauns atturēšanas vai eskalācijas laikmets?

ASV raķešu izvietošana Vācijā: jauns atturēšanas vai eskalācijas laikmets?

Brisele/Berlīne -Amerikas Savienoto Valstu un federālās valdības lēmums par zemi, kas atbalsta soļojošās raķetes un augstāk esošās raķetes Vācijā, varētu būt tālu sekas Eiropas drošības arhitektūrai. Šīs norises ir ne tikai Amerikas Savienoto Valstu militārās klātbūtnes pazīme Eiropā, bet arī tās varētu atspoguļot pagrieziena punktu attiecībās starp NATO valstīm un Krieviju.

Vidēja raķešu vēsture Vācijā

Paziņojums par ASV ieroču sistēmu izvietošanu tiek veikts gandrīz četras desmitgades pēc aukstā kara beigām, kad NATO 1979. gadā reaģēja uz padomju SS20 vidējās līnijas raķetēm. Turpmākais inficēšanās laiks no 1987. gada noveda pie visu sauszemes ballistisko raķešu atcelšanas un vidēja diapazona gaisa kuģa. Tomēr, pārtraucot šo līgumu 2019. gadā un paplašinošajam konfliktam Ukrainā, daudzi eksperti redz nepieciešamību pēc jaunas militāras klātbūtnes Eiropā.

ieroču sistēmu loma un to nozīme

Viens no plānotajiem ieročiem ir Tomahawk soļošanas lidmašīna, kas var sasniegt mērķus Krievijā ar vairāk nekā 2000 kilometru diapazonu, kā arī SM-6 raķetes, kuras var izmantot gan aizsardzībai pret gaisu, gan pret kuģiem un grīdas galamērķiem. Šiem parastajiem ieročiem ir potenciāls ievērojami mainīt militāro līdzsvaru reģionā. Vācijas Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Džaspers Vikeks uzsver, ka plānotajām raķetēm vajadzētu nosūtīt skaidru ziņojumu potenciālajiem uzbrucējiem: uzbrukums būtu saistīts ar nopietnām sekām.

Bažas par jaunu ieroču sacīkstēm

Tomēr situācija rada jautājumus: vai faktiski sākas jauna ieroču sacīkstes? Pēc kodolieroču eksperta Hansa Kistensena teiktā, šo attīstību nevar tieši salīdzināt ar auksto karu. Neskatoties uz to, viņš brīdina, ka paredzams, ka palielināsies militārā konkurence starp Krieviju un NATO. Ar paziņoto ieroču sistēmu izvietošanu, kas nodrošina jaunus diapazonus un prasmes, varētu rasties dinamika, kuru ir grūti kontrolēt.

Politiskās reakcijas Vācijā

Vācijā ir dažādas reakcijas uz paziņojumu. Kamēr aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzsver nepieciešamību pēc ticamas atturēšanas, SPD frakcijas SPD vadītājs Rolfs Mützeničs pauž bažas par iespējamu militāru eskalāciju. Tiek pieņemts, ka to var apspriest Bundestāgā, bet oficiālais balsojums nav absolūti nepieciešams. Šis aspekts varētu turpināt apgrūtināt politisko ainavu Vācijā.

Kas seko paziņojumam?

Izrādās skaidra aina, ka ASV reaģē uz izaicinājumiem, kas saistīti ar šo lēmumu, ko izraisījušas Krievijas militārās darbības un izvietotās Islandes raķetes Kaļiņingradā. Tas neizbēgami noved pie turpmākas reģiona militarizācijas un varētu viens otru pastiprināt, nepiedāvājot risinājumu pamata konfliktiem. Kristensens ir pārliecināts, ka šī dinamika turpina pastāvēt un var pat saasināties.

Kopumā amerikāņu vidēja diapazona raķešu izvietošana Vācijā varēja ne tikai ietekmēt NATO Krievijas attiecības, bet arī ilgtermiņā veidot drošības politikas ainavu Eiropā. Lielie jautājumi par mieru un drošību reģionā joprojām ir atvērti.

- nag