Dažādas pieejas: valstis nepiekrīt siltuma aizsardzības plānu izveidošanai

Veröffentlicht:

Von:

Bundesgesundheitsminister Karl Lauterbach (SPD) arbeitet derzeit an einem bundesweiten Hitzeschutzplan. Eine Umfrage des Evangelischen Pressedienstes (epd) unter den Gesundheitsministerien der Länder ergab jedoch, dass nur die Hälfte der 16 Bundesländer eigene Konzepte zum Hitzeschutz plant. Die andere Hälfte sieht zunächst die Kommunen in der Verantwortung. Die Gesundheitsministerien in Bayern und Baden-Württemberg betonen, dass Hitzeaktionspläne nur dann effizient sind, wenn sie an die örtliche Situation angepasst sind. Der bayerische Gesundheitsminister Klaus Holetschek (CSU) erklärte, dass der Hitzeschutz in verschiedenen Städten unterschiedlich gestaltet werden müsse. Ähnlich äußerten sich auch die zuständigen Landesministerien in Nordrhein-Westfalen, Niedersachsen, Brandenburg, Schleswig-Holstein, Sachsen und Mecklenburg-Vorpommern. Dennoch versprechen …
Federālais veselības ministrs Kārlis Lauterbahs (SPD) šobrīd strādā pie valsts mēroga siltuma aizsardzības plāna. Tomēr Evaņģēliskās preses dienesta (EPD) aptauja starp federālo valstu veselības ministra starpā parādīja, ka tikai puse no 16 federālajām valstīm plāno savas koncepcijas siltuma aizsardzībai. Otrajā pusē sākotnēji redz pašvaldības. Veselības ministrijas Bavārijā un Baden-Virtembergā uzsver, ka siltuma rīcības plāni ir efektīvi tikai tad, ja tie ir pielāgoti vietējai situācijai. Bavārijas veselības ministrs Klauss Holetšeks (CSU) sacīja, ka siltuma aizsardzība dažādās pilsētās ir jāprojektē atšķirīgi. Atbildīgās valsts ministrijas Ziemeļreinas-Vestfālijā, Lejas saksonijā, Brandenburgā, Šlēsvigā-Holšteinā, Saksijā un Meklenburgas rietumu pomerānijā bija līdzīgas. Joprojām sola ... (Symbolbild/MB)

Federālais veselības ministrs Kārlis Lauterbahs (SPD) šobrīd strādā pie valsts mēroga siltuma aizsardzības plāna. Tomēr Evaņģēliskās preses dienesta (EPD) aptauja starp federālo valstu veselības ministra starpā parādīja, ka tikai puse no 16 federālajām valstīm plāno savas koncepcijas siltuma aizsardzībai. Otrā puse vispirms redz pašvaldības.

Bavārijas un Bādenes veselības ministrs Baden-Virtembergs uzsver, ka siltuma rīcības plāni ir efektīvi tikai tad, ja tie ir pielāgoti vietējai situācijai. Bavārijas veselības ministrs Klauss Holetšeks (CSU) sacīja, ka siltuma aizsardzība dažādās pilsētās ir jāprojektē atšķirīgi. Atbildīgās valsts ministrijas Ziemeļreinas-Vestfālijā, Lejas saksonijā, Brandenburgā, Šlēsvigā-Holšteinā, Saksijā un Meklenburgas rietumu pomerānijā bija līdzīgas. Neskatoties uz to, daudzas valstis sola atbalstu pašvaldību siltuma aizsardzības plānu izveidē. Šiem plāniem galvenokārt jāaizsargā apdraudētās iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un slimie no karstuma sekām veselībai.

Līdz šim

Hessen ir vienīgā federālā valsts, kas jau ir izstrādājusi visaptverošu siltuma aizsardzības plānu. Februārī prezentētā koncepcija satur siltuma brīdinājuma sistēmu un ieteikumus par siltuma novēršanu. Turklāt informācija tika nosūtīta klīnikām, praksei un māsu personālam. Saksijas-Anhalta Veselības ministrija jūnijā izveidoja modeļa siltuma rīcības plānu, īpaši vecākiem un trūcīgiem cilvēkiem.

Sešās citas federālās valstis šobrīd strādā pie siltuma aizsardzības plāniem vai plāno savus radīšanu. Saarlands vēlas savu plānu iepazīstināt ar savu plānu septembrī, Brēmene to plāno līdz gada beigām. Hamburga plāno pabeigt savu siltuma aizsardzības plānu līdz 2024. gada rudenim, savukārt Reinlendas-Palatināta, Berlīne un Turingija norāda 2025. gadu kā sava plāna mērķa atzīmi.

Plānotajos pasākumos ietilpst publiska dzeramā ūdens strūklaku uzstādīšana, ēnu telpu veicināšana bērnudārzos un citas sabiedriskās telpas, kā arī vēsu istabu izveidošana. Pilsētas arī paļaujas uz zonu zaļumu un vairāk zaļo zonu radīšanu, lai radītu vēsāku gaisu. Dažas pilsētas, ieskaitot Hamburgu, šovasar ir izveidojušas "siltuma tālruni", ar kuru jūs varat sazināties, lai iegūtu padomus par augstas temperatūras un spēcīgu UV slodzes.

Roberta Koča institūts lēš, ka līdz šī gada vidum bija aptuveni 1500 ar karstumu saistītu nāves gadījumu. Skaitlis katru gadu mainās. 2018. gadā ar ārkārtīgi karsto vasaru tika lēsts vairāk nekā 8000 ar karstumu saistītu nāves gadījumu, savukārt 2021. gadā bija mazāk nekā 2000. Pagājušajā gadā, saskaņā ar aplēsēm, karstuma upuri bija aptuveni 4500 cilvēku. Federālais veselības ministrs Lauterbahs atsaucas uz savu pētījumu un runāja tikai par 8000 nāves gadījumu uz karstumu tikai pagājušajā gadā. Pieminētie skaitļi parāda nepieciešamību pēc efektīviem siltuma aizsardzības plāniem un pasākumiem, lai izvairītos no ar karstumu saistītām veselības problēmām un nāves gadījumiem.