Zem vidējā graudu raža 2024: lauksaimnieki pieprasa politiskus risinājumus

Von NAG Redaktion

Erfahren Sie in der aktuellen Erntebilanz des Deutschen Bauernverbands (DBV) 2024, warum die Getreideernte in Deutschland mit nur 39,3 Millionen Tonnen stark unter dem Durchschnitt liegt. Entdecken Sie die Auswirkungen ungünstiger Witterungsbedingungen, sinkender Anbauflächen und steigender Betriebskosten auf die Erträge und Qualitätsansprüche der Landwirte. Der Artikel beleuchtet auch die kritische Marktlage und notwendige politische Maßnahmen zur Verbesserung der Wettbewerbsfähigkeit der heimischen Landwirtschaft.
Uzziniet Vācijas lauksaimnieku asociācijas (DBV) pašreizējā ražas atlikumā 2024. gadā, kāpēc graudu raža Vācijā ar tikai 39,3 miljoniem tonnu ir spēcīgi zemāka par vidējo. Atklājiet nelabvēlīgu laika apstākļu, krišanas platības un ekspluatācijas izmaksu palielināšanas ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem un kvalitātes standartiem. Raksts arī apgaismo kritisko tirgus situāciju un nepieciešamos politiskos pasākumus, lai uzlabotu vietējās lauksaimniecības konkurētspēju. (Symbolbild/MB)

graudu raža 2024: lauksaimniecības izaicinājumi un to ietekme uz sabiedrību

2024. gadā vācu zemnieki atkal saskārās ar neapmierinošu bilanci par graudu ražu. Vācijas zemnieku asociācija (DBV) ziņo par ražu 39,3 miljonu tonnu, kas ir zem vēlamās 40 miljonu atzīmes. Šis ražošanas samazināšanās, it īpaši ar kviešiem un rapšu sēklām, iezīmē nepārtrauktu lejupejošu tendenci, kas tiek gaidīta vairāk nekā desmit gadus

Ziemas kviešu kultivēšana ir samazinājusies par 330 000 hektāriem, kas ražas sākumā ir nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Šīs situācijas bija ne tikai stresa pašas ražas novākšanas, bet arī sekas visai lauksaimniecības kopienai. Lauksaimnieki saskaras ar pieaugošām darbības izmaksām, kamēr graudu cenas dramatiski pazeminās. Tas noved pie saspringtas ekonomiskās situācijas, kurā daudziem uzņēmumiem ir risks nodrošināt savu ekonomisko eksistenci.

Joachim Rukwied, DBV prezidents, uzsver, ka laika apstākļu galējība, kas jau sākās sēšanas laikā, lauksaimniekiem radīja milzīgas problēmas. Atkārtots nokrišņu daudzums ražas novākšanas laikā un sala bojājumi kritiskos augšanas posmos ir ietekmējuši ne tikai daudzumus, bet arī ražas kvalitāti. Rukvieds brīdina, ka klimata pārmaiņu sekas un nepietiekamie likumdošanas pamatnosacījumi lauksaimniecība ir ļoti apgrūtināta. Šeit viņš aicina politiku izveidot praktiskas prasības, nevis ierobežojošus noteikumus, lai nodrošinātu saražoto kviešu kvalitāti.

Vēl viena galvenā problēma ir kultūraugu aizsardzības ierobežojumi, kas kopā ar spēcīgo infekcijas spiedienu, it īpaši sēnīšu slimību gadījumā, vēl vairāk veicina ražas samazināšanos. Daudzi lauksaimnieki jūtas pamesti par pašreizējo ražas aizsardzības politiku, kas, pēc Rukwied domām, nepiedāvā risinājumus viņu izaicinājumiem. Efektīva augu aizsardzība ir būtiska, lai ilgtermiņā nodrošinātu pārtikas ražošanu.

Situācija arī parāda, cik svarīga ir ilgtspējīga lauksaimniecība sabiedrībai kopumā. Kamēr graudu raža tiek pakļauta spiedienam, nokrišņu daudzums varētu gūt labumu. Neskatoties uz to, arī šeit pieaug jaunas slimības; Piemēram, cukurbietēm, kuras arvien vairāk ietekmē Stolburs un citas slimības. Augļu audzēšanas izaicinājumi, ko izraisa vēlu sals, ir citi aspekti, kas noapaļo attēlu.

DBV aicina pārveidot lauksaimniecības sistēmu, lai nodrošinātu vācu lauksaimniecības konkurētspēju. Ņemot vērā ekonomisko nenoteiktību un eksistenciālos draudus, kas saistīti ar ražas kritumu un pieaugošajām izmaksām, lauksaimniecības vērtīgo lomu sabiedrībā nedrīkst ignorēt. Tas nodrošina ne tikai pārtikas piegādi, bet arī darbavietas un lauku struktūru saglabāšanu.

DBV ražas ziņojums ir rūpīga analīze, kuras pamatā ir 18 valsts lauksaimnieku aptaujas, un sniedz skaidru informāciju par pašreizējo situāciju lauksaimniecībā. Ziņojumam vajadzētu kalpot kā modināšanas aicinājums, ka ir nepieciešams gan politiskais, gan sociālais atbalsts, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Tikai ar sadarbības palīdzību var likt pamatus izturīgākam un ilgtspējīgākai lauksaimniecībai.