Vides aktīvisti Berlīnē saplacina riepas – kas aiz tā slēpjas?

Vides aktīvisti Berlīnē saplacina riepas – kas aiz tā slēpjas?

Berlīnes Šarlotenburgas-Vilmersdorfas rajonā notika ievērojams incidents, kurā nezināmi vainīgie izlaida gaisu no riepām gandrīz 40 transportlīdzekļiem. Saskaņā ar informāciju no rbb24 Tas notika piektdienas dienas laikā. Cietušajiem transportlīdzekļiem tika pievienotas arī ar vidi saistītas vēstules, kas norāda uz iespējamu saistību ar vides aktīvistu kustībām. Berlīnes policija, kas izmeklē notikušos, pagaidām nav spējusi apstiprināt, kurš grupējums ir uzņēmies atbildību par noziegumiem.

Policijas pārstāvis pastāstīja, ka Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Valsts policijas pārvaldē sākta mantas bojāšanas izmeklēšana. Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka līdzīgas darbības agrāk bieži piedēvētas tā saukto “riepu dzēšamo aparātu” aktīvistiem, kuri Berlīnē darbojas kopš 2021. gada un ir pazīstami ar apvidus auto un citu ļoti piesārņojošu transportlīdzekļu riepu tukšošanu.

Darbība Šteglicā-Zēlendorfā

Paralēlā kampaņā klimata aktīvisti no grupas “Riepu ugunsdzēsēji” paziņoja, ka ir sabojājuši riepas 120 automašīnām Steglitz-Zehlendorf. Kamēr X platformas (iepriekš Twitter) aktīvisti apstiprināja šo incidentu un pat aicināja vēl vairāk sabojāt īpašumu, policija sākotnēji pieņēma, ka cietušo automašīnu skaits ir mazāks, divciparu skaitlis. Šī pretruna starp aktīvistu un policijas izteikumiem liecina par šo protestu saspīlējumu un atšķirīgo uztveri.

Policija šobrīd ir aizņemta ar incidentu izvērtēšanu abos rajonos. Aktīvisti savu rīcību nereti uzskata par nepieciešamu protesta akciju pret klimatam nedraudzīgiem transporta līdzekļiem, savukārt varas iestādes šīs darbības klasificē kā īpašuma bojājumus.

Sociālais spiediens uz klimata kustībām

Pašreizējo klimata kustības situāciju raksturo visaptverošs spiediens. Ziņojumi liecina, ka aktīvisti arvien biežāk saskaras ar policijas vardarbību un smalku iebiedēšanas taktiku. Pētījums, ko veica ZD strāva liecina, ka 83 procenti no 162 aptaujātajiem aktīvistiem jūtas ierobežoti savās saistībās. Šos ierobežojumus rada ne tikai tieša vardarbība, bet arī bailes no negatīvas ietekmes uz privāto dzīvi un profesionālo nākotni.

Sociālā spiediena fenomens samazina iesaistīšanos, jo daudzi aktīvisti izjūt valsts represiju draudus. “Atvēsinošu efektu” var novērot, kad cilvēki ir spiesti pašcenzēt, kas ietekmē sabiedrības uztveri par klimata kustību un vājina viņu sociālo atbalstu. Turklāt protests arvien vairāk tiek uztverts kā apdraudējums sabiedrības drošībai, kas daudzējādā ziņā veido pamatu aktīvistu kriminalizācijai.

Arvien aktuālāka kļūst diskusija par pilsoniskās nepaklausības kā demokrātiskas līdzdalības sastāvdaļu. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, pētījuma autori aicina pārskatīt likumus un praksi, lai novērstu vardarbību pret miermīlīgiem aktīvistiem un radītu labvēlīgu vidi klimata aizsardzībai.