Ieguldījumu samazināšana jaunajā ēkā: Berlīnes celtniecības uzņēmumi samazina izdevumus par 26 procentiem, brīdina BBU asociācija

Titel: Schrumpfende Investitionen im Neubausektor und drohende Enteignungen – Wohnungsnot in Berlin wird noch akuter Von Hildburg Bruns Laut einer Mitgliederbefragung des Verbands BBU (Berlin-Brandenburgischer Wohnungsunternehmen) reduzieren viele Bauunternehmen ihre Investitionen in den Neubau um 26 Prozent. Dies hat drastische Auswirkungen auf den Wohnungsmarkt in der Hauptstadt. Während dieses Jahr noch 7152 Wohnungen fertiggestellt werden, wird die Zahl im Jahr 2024 voraussichtlich auf nur noch 5224 sinken. „Maren Kern, Chefin des Verbandes Berlin-Brandenburgischer Wohnungsunternehmen (BBU), äußerte sich besorgt über dieses Entwicklung und bezeichnete sie als bedenklich für die Zukunft der Stadt“, heißt es in einem Bericht des Verbands. Erstmals seit …
Nosaukums: Sarakstīšanas ieguldījumi jaunajā ēku nozarē un gaidāmie ekspropriācijas-Hildburgas Bruns, liecina BBU (Berlīnes-Brandenburgas mājokļu kompānijas) dalībnieku aptauja, samazinās ieguldījumus jaunajā ēkā par 26 procentiem. Tam ir krasa ietekme uz galvaspilsētas mājokļu tirgu. Kamēr 7152 dzīvokļi joprojām tiek pabeigti šogad, to skaits, iespējams, samazināsies tikai līdz 5224 2024. gadā. "Berlīnes-Brandenburgā bāzētā mājokļu kompānijas (BBU) asociācijas (BBU) vadītāja Marena Kerna komentēja šo attīstību un raksturoja viņu kā apšaubāmu pilsētas nākotnei," teikts asociācijas ziņojumā. Pirmo reizi kopš ... (Symbolbild/MB)

Ieguldījumu samazināšana jaunajā ēkā: Berlīnes celtniecības uzņēmumi samazina izdevumus par 26 procentiem, brīdina BBU asociācija

Nosaukums: sarūkošie ieguldījumi jaunajā ēku sektorā un gaidāmā ekspropriācija - mājokļu trūkums Berlīnē ir arī akūts

Autors: Hildburg Bruns

Saskaņā ar BBU asociācijas (Berlin-Brandenburg Housing Company) dalības aptauju, daudzi būvniecības uzņēmumi samazina ieguldījumus jaunajā ēkā par 26 procentiem. Tam ir krasa ietekme uz galvaspilsētas mājokļu tirgu. Kamēr 7152 dzīvokļi joprojām ir pabeigti šogad, to skaits, iespējams, samazināsies tikai līdz 5224 2024. gadā.

"Berlīnes-Brandenburgā bāzētās mājokļu kompānijas (BBU) asociācijas (BBU) vadītāja Marena Kerna komentēja šo attīstību un raksturoja to kā apšaubāmu pilsētas nākotnei," teikts asociācijas ziņojumā. Pirmo reizi 16 gadu laikā ieguldījumi jaunajā ēkā samazinājās un tagad ir 2,6 miljardi eiro, kas atbilst samazinājumam par 300 miljoniem eiro.

Damocles zobens gaidāmās ekspropriācijas veicina saspringto situāciju. Saskaņā ar veiksmīgo referendumu "Deutsche Wohnen & Co. Expropriate", CDU/SPD koalīcija pašlaik strādā pie iespējamā pamata likuma lieliem nekustamā īpašuma uzņēmumiem. Tas palielina nenoteiktību nozarē.

Jau šodien Berlīnē nav aptuveni 100 000 dzīvokļu. Tāpēc, lai apmierinātu vajadzību, pilsētas uzņēmumiem, kooperatīviem un privātiem investoriem ir jāizveido 20 000 jaunu ēku. Tomēr pastāvīgā vēlme ieguldīt būvniecības uzņēmumos ir būtisks izaicinājums.

Īrniekiem tas rada vismaz pozitīvas ziņas: BBU iedzīvotāji, kas nodrošina gandrīz pusi no visiem galvaspilsētas īres dzīvokļiem, pēdējos gados ir bijuši mēreni. Viena gada laikā neto īres maksa pieauga tikai par 2 procentiem līdz vidēji 6,54 eiro uz kvadrātmetru. Salīdzinājumam, īres indekss Hamburgā jau ir 9,29 eiro uz kvadrātmetru, kas atbilst atšķirībai par 37 procentiem. Neskatoties uz to, nomas cenas Berlīnē ir tikai par deviņiem procentiem zemākas, salīdzinot ar bruto ienākumiem, savukārt Minhenē ar 14,58 eiro uz kvadrātmetru vēl divreiz augstākas cenas nekā Berlīnē.

Svarīgs šīs cenu attīstības faktors ir pieaugošās procentu likmes ēku aizdevumiem. Piemēram, procentu likmes dzīvoklim ar 200 000 eiro aizdevumu kopš 2022. gada janvāra ir palielinājušās no 2000 eiro līdz 7 780 eiro gadā. Eksperti pieņem, ka procentu likmes neattīstīsies līdz agrākam līmenim. Sprādzienbīstamās būvniecības cenas un ilgstošās būvatļaujas procedūras arī veicina vēlmi ieguldīt.

Lai nākotnē rīkotos ilgtspējīgāk, BBU uzņēmumi arvien vairāk paļaujas uz tādiem pasākumiem kā lietus ūdens lietošana, virsmas segumu caurlaidība, infiltrācija un zaļais jumts. Tomēr tikai 16 procenti dzīvokļu uzņēmumu ir gatavi zaļai savām fasādēm. Īrnieki skeptiski vērtē šo projektu, jo baidās, ka tas arvien vairāk iekļūs ēkā.

Pašreizējie notikumi Berlīnes mājokļu tirgū liecina, ka mājokļu trūkums galvaspilsētā kļūst arvien aktuālāks. Steidzami nepieciešami jauni dzīvokļi, bet būvniecības uzņēmumu ieguldījumi sarūk. Tajā pašā laikā ekspropriācijas tēma nozarē palielina nenoteiktību. Šai situācijai ir nepieciešami visaptveroši risinājumi un politiski pasākumi, lai ilgtermiņā nodrošinātu mājokļu aprūpi Vācijas galvaspilsētā.