Koncentrējieties uz parādu bremzēm: reformu plānošana līdz 2025. gadam

Koncentrējieties uz parādu bremzēm: reformu plānošana līdz 2025. gadam

Federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks dalījās vērtējumā par valsts parāda bremzēm pilsoņu dialogā Berlīnē. Pēc Habeka teiktā, nākamajā gadā tiks gaidīta parāda bremžu reforma. "Diskusija jau notiek, un gandrīz visi ekonomisti un svarīgās ekonomikas iestādes atbalsta šādas izmaiņas," sacīja Zaļo politiķis. Tomēr viņš uzsvēra, ka politiskie dalībnieki vēl nav gatavi nepieciešamajiem pielāgojumiem šim noteikumu kopumam.

Habeks izteica cerību, ka progresu varētu panākt 2025. gadā, neatkarīgi no tā, vai tas ir izņēmums attiecībā uz īpašiem ieguldījumiem vai vispārīgi palielinot spēkā esošos likumus. "Es esmu optimistisks, ka tas notiks," viņš piebilda. Tomēr viņš arī norādīja, ka tas nenozīmē rīkoties ar naudu bezrūpīgi, it kā rīt nebūtu.

Politiskās atšķirības luksofora koalīcijā

Šķiet, ka pašreizējam politiskajam maisījumam ir raksturīgas domstarpības. Federālais tieslietu ministrs Marco Buschmann no FDP ir skaidri norādījis, ka viņa partija sevi neuzskata par opozīciju koalīcijas ietvaros. Viņš arī atklāja, ka, pieņemot lēmumus, visi koalīcijas partneri bieži pretojas. Viņš pievērsās netiešai apsūdzībai SPD un Zaļajiem, sākot: "Ja jūs uzņematies atbildību par augstiem valdības birojiem, jums arī jābūt gatavam nopietni veikt savu darbu."

Buschmann negribēja sīkāk iedziļināties par konfliktiem koalīcijas ietvaros. Viņš izvairījās no diskusijas par “jutīgumu vai ego”, jo: “Mēs neesam patstāvīgi grupa, bet gan federālā valdība”. Atbildot uz jautājumu par to, vai kancleram Olafam Šolcam vajadzētu aicināt uz vadību, viņš paskaidroja, ka Šolcs labi zina, kur bija viņa koalīcijas partneru robežas. Busčmans atgādināja, ka efektīvu vadību demokrātijā nevar sasniegt ar agresīvu notikumu palīdzību.

Zaļie, kurus pārstāv parlamenta rīkotājdirektore Irēna Mihalic, arī pauda bažas par sadarbību koalīcijā. Intervijā laikrakstam “Bild” viņa paskaidroja, ka nespēj saprast iepriekšējos centienus koleģiālai kultūrai koalīcijā. Mihalic uzsvēra, ka šāda kultūra ir svarīga, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras federālā valdība.

Vai izmaiņas parādu politikā?

Parāda bremze, kas sākotnēji tika ieviesta pārmērīgu valdības izdevumu kontrolei, tika īstenota laikā, kad valsts finanses bija kritiskā stāvoklī un procentu slogs. Habeks atklāja, ka šie ietvara apstākļi tagad ir mainījušies. Tagad svarīgāk ir veikt pasākumus, kas ilgtermiņā stabilizē ekonomiku un padarīt tos par turpmāku necaurlaidīgu. Viņš arī pieminēja bruņotos spēkus, kuriem iepriekš bija nepieciešami ievērojamas investīcijas, kā piemēru nepieciešamībai rīkoties.

Lai arī parāda bremžu reforma ir pretrunīga, debates liecina, ka nepieciešamība pārdomāt ekonomisko ietvaru politiskajā prātā. Tas varētu būt galvenais nākamajos mēnešos un gados, lai izveidotu ilgtspējīgāku ekonomikas politiku un vienlaikus veiksmīgi risinātu izaicinājumus, ar kuriem šodien saskaras Vācija.

Parāda bremžu fons Vācijā

Parāda bremze 2009. gadā tika noenkurota pamatlikumā, lai stabilizētu valsts budžetus un ierobežotu valsts parāda likmi. Šīs regulas ideja bija tāda, ka parāds nepalielinās pārsniedz ienākumus un ka nākamajām paaudzēm nevajadzētu pārmērīgi apgrūtināt. Sākotnēji parādu bremzes tika ieviestas augstā jaunā parāda un pieaugošo procentu likmju kontekstā, lai nodrošinātu finanšu disciplīnu. Regulā noteikts, ka federālajām un štatu valdībām parasti ir jākompensē savām mājsaimniecībām bez neto aizdevumiem, saskaņā ar kuru lielāks parāds ir atļauts noteiktās ārkārtas situācijās.

Pēdējos gados tomēr ir mainījušies sistēmas apstākļi. Koronas pandēmijas un ar to saistīto ekonomisko izaicinājumu dēļ daudzi eksperti atklāj, ka parāda bremžu stingra piemērošana ir pret nepieciešamajiem ieguldījumiem ilgtspējīgās ekonomiskajās struktūrās. Ekonomisti apgalvo, ka ieguldījumi ir nepieciešami tādās jomās kā infrastruktūra, digitalizācija un izglītība, lai nodrošinātu Vācijas konkurētspēju. Tas noved pie diskusijas par to, vai un cik lielā mērā parāda bremzes būtu jāreformē, lai radītu lielāku iespēju nepieciešamajiem izdevumiem.

Pašreizējā politiskā diskusija un domstarpības

Debates par iespējamo parāda bremžu reformu raksturo dažādi viedokļi Luksofora koalīcijā. Kamēr Zaļie un SPD mērķis ir reforma, FDP stingri noraida plānotās izmaiņas finanšu ministra Kristiana Lindnera vadībā. Šīs domstarpības ir atspoguļotas ne tikai publiskajā diskusijā, bet arī ietekmē koalīcijas darbu. Dažādās pozīcijas noved pie vairākām iniciatīvām, lai modernizētu finansēšanas politiku.

Aptaujas dati un politiskā garastāvokļa attēli rāda, ka pirms gaidāmajām Bundestaga vēlēšanām 2025. gada vasarā parādu bremžu reforma, iespējams, varētu kļūt par centrālās vēlēšanu kampaņas tēmu. Demoskopijas Allensbaha institūta aptaujā vairāk nekā 60 procenti aptaujāto atzina, ka ir pienācis laiks kritiski apšaubīt parāda bremzi un veikt nepieciešamās korekcijas, lai varētu labāk pārvaldīt pašreizējās problēmas. Tas arī varētu būtiski ietekmēt politisko ainavu un pušu pozicionēšanu.

ekonomiskā ietekme un nākotnes perspektīvas

Pašreizējo diskusiju par parādu bremzēm un iespējamām reformām lielā mērā ietekmē ekonomiskais ietvars Vācijā. Pēc Federālā statistikas biroja datiem, inflācijas līmenis Vācijā 2023. gadā bija aptuveni 6,1 procents, kas ietekmē patērētāju pirktspēju un vienlaikus palielina spiedienu uz federālo valdību, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti.

Vēl viens svarīgs aspekts ir intereses attīstība. Eiropas Centrālā banka 2023. gadā vairākas reizes ir palielinājusi galvenās procentu likmes, lai ierobežotu inflāciju. Šie procentu pieaugumi ietekmē valsts finanšu jomu, kas uzsver ieguldījumu nozīmi turpmākajās nozarēs un infrastruktūrā. Eksperti apgalvo, ka varētu būt nepieciešama parāda bremžu stratēģiska relaksācija, lai nodrošinātu nepieciešamās investīcijas Vācijas ekonomikā un veicinātu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju.

Tāpēc diskusiju par parāda bremzi veido ne tikai politiski apsvērumi, bet arī dziļas ekonomiskās realitātes, kurām nepieciešama padziļināta analīze un vienprātīga pieeja turpmākiem finanšu politikas lēmumiem. - nag