Austrumu-rietumu slīpumi Vācijā: taustāmas atšķirības un nepieciešamie pasākumi

Veröffentlicht:

Von:

Im Gleichwertigkeitsbericht der Bundesregierung werden die Lebensverhältnisse in Deutschland beleuchtet, insbesondere die Unterschiede zwischen Ost und West. Obwohl sich viel seit der deutschen Einheit verbessert hat, bleiben spürbare Unterschiede bestehen. Diese können besonders im Bereich Wirtschaft, Soziales und Vermögen deutlich erkennbar sein. Die Auswirkungen der Veränderungen seit 1990 sind nicht nur auf die ältere Generation begrenzt, sondern prägen auch das Wahlverhalten. Diese Unterschiede erfordern konkrete Maßnahmen, um Chancenungleichheit abzubauen und eine ausgewogene Entwicklung in ganz Deutschland zu fördern.
Federālās valdības ekvivalences ziņojumā dzīves apstākļi Vācijā ir apgaismoti, jo īpaši atšķirības starp austrumiem un rietumiem. Lai arī kopš vācu vienotības ir daudz uzlabojusies, pastāv manāmas atšķirības. Tie var būt skaidri atpazīstami, it īpaši uzņēmējdarbības, sociālo lietu un aktīvu jomā. Izmaiņu ietekme kopš 1990. gada ir ierobežota ne tikai ar vecāku paaudzi, bet arī veido vēlēšanu uzvedību. Šīm atšķirībām ir nepieciešami konkrēti pasākumi, lai samazinātu iespējas un veicinātu līdzsvarotu attīstību visā Vācijā. (Symbolbild/MB)

"nd.Dentag": atšķirību analīze dzīves līmenī starp austrumiem un rietumiem

Federālā valdība nesen publicēja savu pirmo ekvivalences ziņojumu, kurā tiek pārbaudītas ne tikai, bet arī visas atšķirības starp austrumiem un rietumiem. Ir acīmredzams, ka joprojām pastāv būtiskas atšķirības dzīves apstākļos gan ekonomiskā, gan sociālajā viedoklī. Šīs atšķirības noliegšana būtu absurdi. Tāpēc ir vēl svarīgāk atpazīt šīs atšķirības un atrast risinājumus, nevis tos trivializēt.

Gandrīz 35 gadu laikā kopš Vācijas vienotības daudz kas ir mainījies. Tomēr jautājums par austrumiem un rietumiem nekādā gadījumā nekļūst par robežas jautājumu. Rietumos joprojām ir ekonomiski plaukstoši reģioni (kur tos var atrast biežāk) un austrumos (kur tie ir retāk sastopami). Tomēr tajā pašā laikā ir sociālie karstie punkti un apturēti reģioni, kas ir ne tikai balstīti uz bijušo valsts robežu. Statistikas dati par iedzīvotāju attīstību, darba un ienākumu attiecībām, sociālajiem aspektiem un finanšu jautājumiem skaidri parāda, ka gradients starp austrumiem un rietumiem joprojām ir pamanāms. Diemžēl tas bieži ir austrumu vāciešu neizdevīgākā situācijā.

Izmaiņu ietekme kopš 1990. gada ir bijusi pamanāma paaudzēm ne tikai zemes grāmatās un pensiju paziņojumos. Socioloģiskie pētījumi sniedz daļu no skaidrojuma par atšķirīgu vēlēšanu uzvedību austrumos un rietumos. Ceļi sociālajā nozarē, sabiedriskais transports un veselības aprūpe ir sāpīgāki, ja tie jau vājina novājinātas infrastruktūras. Nekādā gadījumā tas nav saistīts ar jūtamām realitātēm, bet gan taustāmām atšķirībām, kuras steidzami jārisina.

Ir iepriecinoši, ka federālā valdība atzīst šīs atšķirības un cenšas atrast risinājumus. Ir svarīgi, lai politika kaut ko izdarītu ne tikai uz papīra, bet arī, lai šo nevienlīdzību novērstu arī konkrēti pasākumi. Vienādu dzīves apstākļu radīšana visiem vāciešiem neatkarīgi no viņu izcelsmes ir valdības galvenais uzdevums.

Federālās valdības ekvivalences ziņojums ir pirmais solis pareizajā virzienā. Tas veicina atklātu dialogu un identificē konkrētus pasākumus, lai pārvarētu atšķirības starp austrumiem un rietumiem. Mums visiem ir jāpieņem šis izaicinājums un jānodrošina, ka Vācija aug kopā kā visa valsts.