Nažu uzbrukumi eksplodē Berlīnē - skolā kā risinājuma atslēga!

Nažu uzbrukumi eksplodē Berlīnē - skolā kā risinājuma atslēga!

Noziegumi, kas saistīti ar nažiem, satraucoši palielinās Berlīnē. Saskaņā ar policijas statistiku 2024. gadā tika reģistrēti aptuveni 3400 vardarbības gadījumi, kas ir vairāk nekā 2600 gadījumi 2015. gadā. Šī attīstība arvien vairāk koncentrējas uz sabiedrības drošību un konfliktu potenciālu pilsētā. Bijušais policijas darbinieks un treneris Marcels Kuhlmey redz vienu no galvenajiem šīs attīstības cēloņiem, jo ​​trūkst konflikta prasmju starp jauniem vīriešiem. Viņš uzsver, ka agrāk konflikti biežāk notika ar dūrēm, nevis ar nažiem. Aktīvā dienesta laikā Kuhlmey nekad nav sastapis nevienu ar nazi uz ielas, kas uzsver pašreizējās situācijas drāmu. Policija ir atklājusi, ka ziņošanas uzvedība ietekmē statistiku un ka nažu uzbrukumi tikai nesen tika reģistrēti kā atsevišķa nozieguma kategorija.

Profilakses darbs kļūst arvien nozīmīgāks. Tādas programmas kā “Naži veido slepkavus” ir paredzētas, lai sasniegtu jauniešus skolās, un lai viņi būtu informēti par nažiem, lai neņemtu līdzi nažus. Skolotāji tiek aicināti rīkoties un sazināties ar profilakses darbiem, lai jauniešiem sniegtu atbalstu agrīnā stadijā.

Vardarbības fons

Sociālajai nevienlīdzībai ir arī nozīme diskusijā par nažu uzbrukumu cēloņiem. Kuhlmey pieprasa, lai profilakse sāktu agri un pievērstos šiem sociālajiem faktoriem. Bernds Siggelkovs, Arche Aid organizācijas dibinātājs, arī brīdina par konflikta potenciālu, kas rodas no kultūras atšķirībām. Īpaši dzīvībai bīstami nažu uzbrukumi bieži ietekmē jauniešus, kuri vairs neredz nevienu nākotni. Siggelkow uzsver, ka Senāts Berlīnē plāno aizliegt ieročus un nažus vietējā transportā no vasaras. Viņš kritizē šo projektu kā nepietiekamu un aicina uz labāku informāciju un lielāku drošību.

Visaptveroši aplūkojot nažu noziegumu, dati rāda, ka kopā 2024. gadā tika reģistrēti 29 014 noziegumi, kas izmantoja nazi. Tas iezīmē augstāko līmeni vēsturē. Īpaši satraucoši ir tas, ka vairāk nekā puse no nažu uzbrukumiem Berlīnē notika sabiedriskās telpās. Tas parāda, ka jaunieši, kas bieži ir jaunāki par 25 gadiem, tiek ietekmēti gan kā vainīgie, gan kā upuri. Policija redz satraucošu pieaugumu jauniešiem, kas nes vienas rokas asmeņus vai pat nelegālas pārslēgšanas blakas.

Juridiski pasākumi un to ietekme

Lai neitralizētu pieaugošo vardarbību, likumdevēji ir ieviesuši stingrākus ieroču likumus, kas ir spēkā kopš 2024. gada oktobra. Tas cita starpā ietver zonu, kas nesatur nažus, pasākumos, treniņu stacijās un sabiedriskajā transportā. Varas iestādes var arī vieglāk izveidot ieroču aizlieguma zonas. Tādi eksperti kā kriminoloģe Britta Bannenberga šos pasākumus vērtē kā noderīgus, lai palielinātu drošības punktu drošību. Tomēr joprojām ir jāredz, cik galu galā šīs zonas būs efektīvas, jo joprojām tiek gaidīts visaptverošs novērtējums.

Turklāt eksperti uzsver nepieciešamību pēc nacionāla rīcības plāna, lai risinātu vardarbības izaicinājumus. Kriminologs Dirks Baiers pauda cerību, ka nažu uzbrukumu skaits, iespējams, ir sasniedzis maksimumu. Tomēr joprojām pastāv risks, ka jaunatnes iestāžu un skolotāju samazināšana varētu vēl vairāk saasināt situāciju. Siggelkow jau gada sākumā bija brīdinājis, ka palīdzības organizācijas būs pārslogotas un aicināja mainīt migrācijas politiku.

Rezumējot, izrādās, ka naža spēkam Berlīnē un ārpus tās ir sarežģīta saikne starp sociālajiem, kultūras un juridiskajiem faktoriem. Lai ilgtspējīgi uzlabotu situāciju, nepieciešami paaugstināti profilakses darbi, efektīvāki pasākumi un holistisks problēmas skatījums. Sociālās diskusijas uzmanības centrā ir naža nodiluma briesmas un iespējamās neiesaistīto cilvēku sekas.