Kultūras ceļojumi laikā: Humbolta un Bruna vēstules kā logs uz 19. gs.

Kultūras ceļojumi laikā: Humbolta un Bruna vēstules kā logs uz 19. gs.

2025. gada 1. oktobrī plkst. 19.30 Humbolta bibliotēkā Berlīnē-Tegelā notiks aizraujošs vakars, kas izgaismos kultūras apmaiņu 19. gadsimta Eiropā. Ar nosaukumu “Ieskats 19. gadsimta kultūras Eiropā” tiek lasīti atlasīti fragmenti no divu augsti izglītotu sieviešu – Karolīnas fon Humboltas un Frīderikes Brunas – vēstulēm. Šīs vēstules tika rakstītas laikā no 1810. gada līdz 1829. gadam, un tajās ir vairāk nekā simts saraksti, kas sniedz dziļu ieskatu šī laikmeta sociālajā, politiskajā un mākslinieciskajā realitātē.

Pasākumu vadīs Kerstina Grēfina fon Šverina, kura iepazīstinās dalībniekus ar sarakstes priekšvēsturi un kontekstu. Karolīna fon Humbolta un Frīderike Bruna dzīvoja tādās nozīmīgās pilsētās kā Berlīne, Kopenhāgena, Roma un Vīne, un viņu vēstules ir ne tikai personas dokumenti, bet arī unikāls 19. gadsimta kultūras vēstures avots. Tie atspoguļo tādas tēmas kā draudzība un tā laika sabiedriskā dzīve un atspoguļo nemierīgos notikumus no Napoleona okupācijas līdz Vīnes kongresam.

Ieeja un norises vieta

Pasākums notiks Humbolta bibliotēkā, Karolinenstr. 19, 13507 Berlin-Tegel, un ieeja ir bez maksas. Papildinformācija ir pieejama Reinickendorf pilsētas bibliotēkas tīmekļa vietnē.

Kultūras konteksts un dzimumu lomas

Humbolta un Bruna vēstules atspoguļo arī dzimumu lomas 19. gadsimtā, kur sievietes bieži tika attēlotas pasīvās lomās, kas bija atkarīgas no sava laika vīriešiem. Šī laikmeta literatūrā, piemēram, Džeinas Ostinas “Lepnums un aizspriedumi” vai Šarlotes Brontes “Džeina Eira”, dzimumu lomas tika apspriestas un bieži apšaubītas. Kamēr vīrieši tika pasniegti kā spēcīgi un neatkarīgi, sievietes bieži bija idealizētas, empātiskas būtnes. Šis tēlojums ir veidojis ne tikai literatūru, bet arī sociālās normas.

Aplūkojot kultūras normas, redzams, ka sievietes literatūrā bieži ir attēlotas kā vīriešu dominēšanas upuri. Taču ir arī piemēri autorēm, kuras radīja spēcīgas sieviešu tēlus, kas cīnās pret sabiedrības cerībām, piemēram, pati Džeina Eira. Šī dinamika sniedz interesantu ieskatu Caroline von Humboldt un Friederike Brun dzīvē, kas dzīvoja kā izcili domātāji un celmlauži pasaulē, kurā dominē vīrieši.

1. oktobra pasākums ne tikai demonstrēs šo divu ievērojamo sieviešu saraksti, bet arī sniegs nozīmīgu ieguldījumu izpratnes padziļināšanā par dzimumu lomām un to ietekmi uz 19. gadsimta kultūru. Kā apraksta [das Wissen] (https://das-wissen.de/kunst-und-kultur/literatur/genderrolle-in-der-literatur-des-19- Jahrhundert), šādām debatēm par dzimumu lomām tā laika sabiedrības izpratnei ir nozīme.

Rezumējot, pasākums Humbolta bibliotēkā ir vērtīga iespēja atklāt 19. gadsimta bagāto kultūru un dzirdēt to sieviešu balsis, kuras devušas nozīmīgu ieguldījumu tās vēsturiskajā kontekstā.