Klimata aizsardzība un veselība: strīds par azbestu būvniecības regulā

Klimata aizsardzība un veselība: strīds par azbestu būvniecības regulā

Trešdien Federālais kabinets Berlīnē balsos par izšķirošu grozījumu Bīstamo vielu rīkojumā, kam būs tālu sekas būvniecības nozarei. Regula nosaka, kurš ir atbildīgs par azbesta pārbaudi, atjaunojot ēkas. Fēlikss Pakleppa, Vācijas celtniecības nozares centrālās asociācijas galvenais rīkotājdirektors, pauž bažas, ka plānotās izmaiņas varētu būt celtnieku veselība pret klimata aizsardzības mērķiem.

Azbesta apstrāde ir īpaši delikāta, jo daudzās ēkās, kas tika uzceltas pirms 1993. gada, satur potenciāli azbestu, kas satur azbestu. Gaidāmajam regulējumam faktiski būtu jānodrošina, ka celtnieki vairāk iesaistās azbestantu izpētē, lai novērstu iespējamo darba ņēmēju risku veselībai. Nacionālais azbesta dialoglodziņš, kas tika veikts pēdējo desmit gadu laikā, ir ieteicis atbildību par Asbread atzīšanu ne tikai pārcelt būvniecības uzņēmumu.

Regulācija atbildībai par atjaunošanas veidošanu

Pašlaik Regulas projektā ir noteikts, ka celtniekiem ir pienākums tikai sniegt visu informāciju par celtniecības vai lietošanas vēsturi attiecībā uz iespējamām bīstamām vielām. Ja trūkst zināmas informācijas par azbestu, nav pienākuma izmeklēt. No Pakleppa viedokļa tas ir nopietns trūkums, jo tas apdraud darbinieku un vides aizsardzību.

• Grozījums var izraisīt projekta ilguma palielināšanos ekstremālos gadījumos.
• Risks, ka azbests netiks pareizi apstrādāts, palielinās.
• Ēku īpašnieki varēja saņemt lielāku atbildību, nekā nepieciešams, ja nepietiekama informācija.

Departaments tiek brīdināts. Pakleppa norāda, ka azbesta dialoga laikā attīstītās vispārējās zināšanas ir uz robežas, ja priekšlikumi jāīsteno to pašreizējā formā. Centrālā asociācija enerģiski pieprasa, lai Ministru kabinets pārskatītu regulu un ka celtniekiem ir vairāk pienākums nodrošināt, ka azbesta eksāmeni tiek veikti pirms pasūtījumu norīkošanas būvniecības uzņēmumiem.

Galvenais punkts šajās debatēs ir pieņēmums, ka juridiskās saistības izmeklēt azbestu varētu kavēt steidzami nepieciešamo enerģētisko atjaunošanu. Tomēr šīs bailes nav ļoti pamatotas, jo, ja ir aizdomas par azbestu, tik un tā jāveic visaptveroša tehniskā pārbaude. Pakleppa skaidri norāda: "Ja tiek atrasts azbests, rodas papildu izmaksas par atjaunošanu, tāpēc labāk ir izturēties pret problēmu, nevis tos ignorēt."

Balansēšanas akts starp klimata aizsardzību un veselības aizsardzību

Visā nozarē gaidāmā bīstamo vielu regulēšana nodrošina neapmierinātību un nemierus. Šādam noteikumam, kas samazina veselības aizsardzību, varētu būt negatīva ietekme uz daudzu celtniecības darbinieku darba situāciju vidējā termiņā. Azbests ir ne tikai kaitīgs veselībai, bet arī kancerogēnam, tāpēc darbinieku aizsardzībai vajadzētu būt galvenajai prioritātei.

Fakts, ka veselības aizsardzība un klimata aizsardzība tiek apspriesta elpā, parāda pašreizējā izaicinājuma sarežģītību būvniecības nozarē. Sliktākajā gadījumā regula varētu piespiest lasīšanas uzņēmumus izspēlēt viens pret otru, savukārt kaut kas faktiski ir noderīgs, piemēram, darba drošība, tiek iespiesti fonā. Mēs atrodamies izšķirošajā brīdī, kas galu galā ietekmē celtniecības kvalitāti un darbinieku drošību.

Galu galā ir svarīgi izveidot visaptverošu un līdzsvarotu noteikumu kopumu, kas aizsargā celtniecības darbinieku veselību un vienlaikus atbilst prasībām par klimata aizsardzību. Dialogs acu līmenī starp celtniekiem, uzņēmumiem un politiku varētu būt turpmākā risinājuma atslēga.

Azbesta kontroles izaicinājumi

Tēma ap azbestu nav jauna, un tai ir sena vēsture Vācijā. Kopš tā identificēšanās kā kaitīga veselībai, azbesti ir izraisījuši daudzas juridiskas un sociālas diskusijas. Deviņdesmitajos gados azbests daudzās valstīs, ieskaitot Vāciju, bija nopietni ierobežots ar jauniem celtniecības materiāliem. Neskatoties uz to, ka nodarbošanās ar esošo azbestu vecākajās ēkās joprojām ir galvenais izaicinājums, it īpaši atjaunošanas darba kontekstā.

Azbesta piesārņojuma radītie riski ir labi dokumentēti. Federālais profesionālās drošības un profesionālās medicīnas institūts norāda, ka azbesta šķiedru ieelpošana var izraisīt nopietnas elpceļu slimības un plaušu vēzi. Tas uzsver steidzamību veikt atbildības pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus un sabiedrību.

Regulatīvais ietvars un pielāgojumi

Bīstamo vielu rīkojums ir daļa no dažādiem likumīgiem piesardzības pasākumiem, kuriem būtu jānodrošina, ka briesmu vielas tiek ārstētas pareizi un riski tiek samazināti līdz minimumam. Prasības ietver sīkāku informāciju par azbesta noteikšanu un dokumentēšanu ēkās. Esošie noteikumi bieži prasa, lai celtnieki varētu nodrošināt veselības aizsardzību, pirms var sākties atjaunošanas darbi.

Jaunais regulējums tomēr varētu izraisīt atbildību par azbestoru izpēti, kas tiek nodots tikai būvniecības uzņēmumiem. Fēlikss Pakleppa no Vācijas būvniecības tirdzniecības centrālās asociācijas brīdina, ka šīs izmaiņas varētu ne tikai palielināt renovācijas izmaksas, bet arī izraisīt nenoteiktību nozarē, jo ražotāji un klienti var piemērot dažādus standartus un praksi. Sliktākajā gadījumā tas varētu izraisīt celtniecības darbus, kas veikti nenoteiktos apstākļos.

Ietekme uz būvniecības nozari

Vācijas būvniecības nozarei ir izšķiroša loma vispārējā ekonomikā un darba vietu radīšanā. Statistika par Statistikas federālais birojs parāda, ka būvniecība un paplašināšana būvniecības nozarē 2022. gadā sasniedza vairāk nekā 140 miljardu eiro apjomu. Tomēr lielam apjomam ir nepieciešams arī augsts speciālistu zināšanu un atbildības pakāpe, it īpaši darījumos ar bīstamiem materiāliem, piemēram, asbestiem.

Pašreizējās diskusijas par bīstamo vielu rīkojumu rada jautājumus par to, kā nepietiekama regulēšana galu galā varētu ietekmēt nozari ilgtermiņā. Riskam, ka būvniecības uzņēmumi nepietiekami sagatavos vai neveic pasūtījumus atbilstoši nepieciešamajiem drošības standartiem, ir ļoti svarīgi. Tas varētu izraisīt faktu, ka galu galā ir apdraudēta ne tikai darbinieku drošība, bet arī visa atjaunošanas procesa efektivitāte.