Galvenā uzmanība: Duh prasa klimata izlaišanas subsīdiju beigas

Veröffentlicht:

Von:

Die Deutsche Umwelthilfe fordert im Vorfeld der Haushaltsdebatte den Abbau klimaschädlicher Subventionen, um effektiven Klimaschutz mit dringend benötigten Mitteln zu unterstützen. Bundesgeschäftsführer Jürgen Resch und -geschäftsführerin Barbara Metz kritisieren die finanzielle Förderung energieintensiver Projekte und plädieren für eine umfassende Reform der Gebäudeförderung. Hier erfahren Sie, welche Konsequenzen die Abschaffung klimaschädlicher Privilegien für die Gesellschaft und den Umweltschutz haben könnte.
Runājot par budžeta debatēm, Vācijas vides palīdzība prasa samazināt klimata subsīdijas, lai atbalstītu efektīvu klimata aizsardzību ar steidzami nepieciešamiem līdzekļiem. Federālais rīkotājdirektors Jürgen Resch un rīkotājdirektore Barbara Metz kritizē enerģētisko projektu finansiālo atbalstu un aizstāv visaptverošu finansējuma veidošanas reformu. Šeit jūs varat noskaidrot, kādas sekas var izraisīt sabiedrībai un vides aizsardzību, kas saistīta ar klimata izskaušanas privilēģijām. (Symbolbild/MB)

Ekonomiskā pārstrukturēšana: Vācijas vides palīdzība izsauc drosmi mainīt

Berlīne pēdējos mēnešos ir piedzīvojusi intensīvu diskursu par klimata aizsardzību. Galvenā uzmanība tiek pievērsta pieprasījumam pēc Vācijas vides palīdzības (DUH), lai krasi samazinātu klimata izsludināšanas subsīdijas. Solis, kas ir ne tikai ekoloģiski, bet arī ekonomiski ļoti svarīgs.

Duhs, kuru pārstāv tā rīkotājdirektors Jürgen Resch un Barbara Metz, uzsver, ka pašreizējās subsīdiju sistēmas turpināšana ir ne tikai kaitīga videi, bet arī finanšu politikai. Resčs uzsver, ka tādu privilēģiju kā dīzeļdegvielas un uzņēmuma automašīnas atcelšana varētu samazināt milzīgas CO2 izmešus: "Līdz 2030. gadam varētu ietaupīt gandrīz 34 miljonus tonnu CO2. Turklāt ik gadu varētu ieplūst vairāk nekā 15 miljardi eiro, kas varētu dot iespēju ilgtspējīgi finansēt tādas iniciatīvas kā Vācijas biļete." Galvenā uzmanība jāpievērš ilgtspējīgai mobilitātei ikvienam, tā vietā, lai atbalstītu mazas grupas priekšrocības klimatā.

Pašreizējās subsīdijas pieņem milzīgas proporcijas. Tikko publicētais ziņojums liecina, ka valsts finansētās emisijas 156 miljonu tonnu CO2 būs saistītas ar 35,8 miljardu eiro apjomu gadā. Šie skaitļi parāda federālā budžeta pārdomāšanas steidzamību.

Vēl viens kritisks punkts, ko Metz pievilcība ir, ir samazināt finansējumu efektīvām ēkām par 2,4 miljardiem eiro. "Renovācijas līmenis turpina samazināties, ieguldot jaunās klimata jaunajās ēkās," viņa kritizē. Pēc viņas domām, valdībai būtu jāsniedz vismaz 25 miljardi eiro par energoefektīvu ēku veicināšanu un jāuzsāk sociālā reforma finansējuma veidošanā. Tas ir vienīgais veids, kā apgūt mājokļu krīzes un enerģijas nabadzības izaicinājumus Vācijā.

Šī diskusija ir svarīga ne tikai vides aktīvistiem, bet arī dziļi ietekmē sabiedrību un ekonomiku kopumā. Pāreja uz ilgtspējīgu praksi varētu uzlabot pilsoņu dzīves kvalitāti un vienlaikus radīt darba vietas energoefektivitātes un ilgtspējīgas celtniecības jomās. Dialogs par subsīdiju pārstrukturēšanu varētu piedāvāt arī stimulu jauninājumiem zaļajās tehnoloģijās un tādējādi nodrošināt ilgtermiņa ekonomiskos panākumus.

Rezumējot, var teikt, ka atkāpšanās no klimata subsīdijām, kas saistītas ar subsīdijām, dod labumu ne tikai videi, bet arī parāda ievērojamas ekonomiskās iespējas. Tāpēc Deutsche vides palīdzība prasa politiku, kas prioritātei palielina klimata aizsardzību un vienlaikus seko līdzi sociālajiem aspektiem, lai veidotu taisnīgu un ilgtspējīgu nākotni.