Palīdzības organizācijas prasa vairāk līdzekļu iedzīvotāju aizsardzībai

Veröffentlicht:

Von:

Die fünf anerkannten Hilfsorganisationen ASB, DRK, DLRG, Johanniter und Malteser kritisieren den aktuellen Bundeshaushaltsentwurf und fordern dringend höhere Mittel für den Bevölkerungsschutz. Angesichts steigender Krisen und Extremwetterereignisse sind Investitionen nötig, um die Resilienz der Gesellschaft zu stärken und einen effektiven Katastrophenschutz sicherzustellen. Erfahren Sie mehr über die Herausforderungen und Forderungen im Bereich Bevölkerungsschutz.
Piecas atzītas palīdzības organizācijas ASB, DRK, DLRG, Johanniter un Malteser kritizē pašreizējo federālā budžeta projektu un steidzami pieprasa lielākus līdzekļus iedzīvotāju aizsardzībai. Ņemot vērā pieaugošos krīzes un ārkārtējos laika apstākļus, investīcijas ir vajadzīgas, lai stiprinātu sabiedrības noturību un nodrošinātu efektīvu katastrofu aizsardzību. Uzziniet vairāk par izaicinājumiem un prasībām iedzīvotāju aizsardzības jomā. (Symbolbild/MB)

izaicinājumi iedzīvotāju aizsardzībā: palīdzības organizācijām steidzami nepieciešami paaugstināti līdzekļi

Berlīnē piecas atzītas palīdzības organizācijas, kas aktīvi darbojas iedzīvotāju aizsardzībā, šobrīd apspriež jauno federālās valdības budžeta plānošanu. Organizācijas, piemēram, Vācijas Sarkanais Krusts (DRK), Johannitera un negaidīta palīdzība un Maltas Hilfsdeienst pievērš uzmanību satraucošai tendencei: finansiālie līdzekļi, kas plānoti iedzīvotāju aizsardzībai, neatspoguļo pieaugošos draudus un krīzes, ar kurām saskaras mūsu valsts.

Pašreizējais budžeta projekts, kas tiek apskatīts pirmajā lasījumā Bundestāgā, parāda satraucošu stagnāciju. Piemēram, nevajadzētu palielināt līdzekļus, kas paredzēti iedzīvotāju aizsardzībai, kas nav pieņemami, ņemot vērā pieaugošo ārkārtējo laika apstākļu skaitu - piemēram, plūdi un karstuma viļņi. Šie notikumi pēdējos gados ir ievērojami palielinājušies, un gan palīdzības organizācijām, gan sabiedrībai ir milzīgas problēmas.

Palīdzības organizācijas uzsver nepieciešamību pēc ieguldījumiem, lai stiprinātu sabiedrības noturību. Termins “izturība” attiecas uz sistēmas spēju atgūties no traucējumiem un pielāgoties izmaiņām. Lai katastrofu gadījumā varētu efektīvi rīkoties, ir nepieciešami plaši līdzekļi. Jo īpaši federālās valdības organizācijas nākamo desmit gadu laikā prasa palielināt izdevumus par desmit miljardiem eiro.

Federālo federālo valstu iekšējo ministru un federālās padomes atbalsts ievērojamam budžeta pieaugumam parāda, ka tas ir ne tikai palīdzības organizāciju rūpes, bet arī no politiskajiem pārstāvjiem. Šis finansiālais atbalsts būtu izšķirošs, lai apgūtu jaunos izaicinājumus iedzīvotāju aizsardzībā un nodrošinātu atbilstošu iedzīvotāju aizsardzību.

Ir svarīgi, lai valdība reaģētu uz šiem signāliem un pielāgotu resursus, kas sniegti faktiskajām prasībām. Kaut arī palīdzības organizācijas norāda, ka pašreizējie fondi neatbilst mūsdienu katastrofu novēršanas prasībām vai prasībām, arī pilsoņi ir jāizjauc šīs problēmas steidzamība. Ieguldījums civilajā aizsardzībā ir ne tikai drošības jautājums, bet arī jautājums par uzticēšanos mūsu institūcijām un viņu spēja rīkoties krīzes gadījumā.

Nākamajām nedēļām un mēnešiem būs izšķiroša nozīme, lai novērotu, vai palīdzības organizāciju un politisko dalībnieku prasības tiks īstenotas konkrētos pasākumos. Iedzīvotāju aizsardzībai jābūt prioritātei, kā arī federālās valdības finanšu plānošanai. Pretējā gadījumā mēs riskējam reaģēt uz nesagatavotu uz nākamajām krīzēm.

atjauninājums 11.9.2024 10:07