Zaļais ūdeņradis: jauni veidi ilgtspējīgam importam no globālajiem dienvidiem

Entdecken Sie die neue Importstrategie der Bundesregierung für grünen Wasserstoff, die bis 2030 einen Bedarf von 95 bis 130 TWh vorsieht. Eine Metastudie des Öko-Instituts beleuchtet die Nachhaltigkeitsdimensionen der Wasserstoffproduktion im Globalen Süden. Erfahren Sie mehr über lokale Partizipation, sozio-ökonomische Faktoren und bestehende Ansätze zur Förderung einer nachhaltigen Zusammenarbeit. Lesen Sie jetzt den ausführlichen Artikel!
Atklājiet federālās valdības jauno zaļā ūdeņraža importa stratēģiju, kas līdz 2030. gadam nodrošina nepieciešamību no 95 līdz 130 TWH. Ekoinstitūtas meta pētījums apgaismo ūdeņraža ražošanas ilgtspējības izmērus globālajos dienvidos. Uzziniet vairāk par vietējo līdzdalību, sociālekonomiskajiem faktoriem un esošajām pieejām ilgtspējīgas sadarbības veicināšanai. Izlasiet detalizētu rakstu tūlīt! (Symbolbild/MB)

Zaļais ūdeņradis: jauni veidi ilgtspējīgam importam no globālajiem dienvidiem

Ūdeņraža ražošanas izaicinājumi: Globālajā dienvidu daļā ilgtspējības apskats

2024. gada 24. jūlijā federālā valdība iepazīstināja ar savu ūdeņraža importa stratēģiju ar mērķi sasniegt enerģijas un klimata mērķus līdz 2030. gadam. Paredzams, ka Vācija katru gadu no 95 līdz 130 Terawatt stundām (TWH) būs nepieciešama ūdeņradis, saskaņā ar to, ka lielākā daļa no tā jāaptver imports.

Būtiska uzmanība tiek pievērsta "zaļajam" ūdeņradim, kura ražošana ir atkarīga no atjaunojamās enerģijas avotiem. Šīs importa stratēģijas atbilstība ir svarīga ne tikai pašai Vācijai, bet arī ietekmē daudzas pasaules dienvidu valstis, kuras var rasties kā potenciālie piegādātāji. Šajā kontekstā ir svarīgi apgaismot plašo ilgtspējības dimensiju klāstu, kas pārsniedz tikai "zaļo" definīciju.

Ekoinstalācijas meta pētījums, ko atbalsta Dzintara fonds, precīzi apskata šos svarīgos aspektus. Pētījumā tiek uzsvērtas deviņas centrālās ilgtspējas dimensijas, kas jāievēro ūdeņraža ražošanai un transportēšanai. Tie ietver piekļuvi ūdens un zemes resursiem, kā arī vietējo iedzīvotāju ekonomisko līdzdalību. Šie faktori ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka ūdeņraža ražošana ir ne tikai ekoloģiski, bet arī sociāli ilgtspējīga.

Ievērojams pētījuma rezultāts ir norāde, ka daži sociāli ekonomiski jautājumi, piemēram, zemes izmantošanas tiesības un vietējo interešu grupu aktīva iekļaušana bieži tiek ārstēta nepietiekama. "Labā ziņa ir tā, ka jau ir izstrādāti daudzi instrumenti, kas var mums palīdzēt integrēt šīs dimensijas," skaidro Susanne Krieger, Ecoinstitute pētniecības asistente. Pēc viņas domām, galvenā uzmanība jāpievērš dialogam un sadarbībai ar vietējiem dalībniekiem ražošanas valstīs, jo tas ir pamats ilgtermiņa veiksmīgai un ilgtspējīgai partnerībai.

Meta pētījuma nozīme pārsniedz tīri tehnisko perspektīvu. Tas prasa pārdomāt attiecībā uz to, kā mēs saprotam un īstenojam ilgtspējību ūdeņraža ražošanas kontekstā. Kamēr Vācija un citas tautas virza savas stratēģijas CO2 emisiju samazināšanai, ir svarīgi, lai saistītā sociālā un ekoloģiskā ietekme netiktu zaudēta.

Rezumējot, var teikt, ka ūdeņraža ražošana globālajos dienvidos ir ne tikai enerģijas ražošanas jautājums, bet arī dziļas sekas vietējo kopienu attīstībai. Šie atklājumi tiek sīki apskatīti Eco-Institute emuāra ierakstā un Meta pētījumā. Uzņēmumiem, investoriem un lēmumu izpildītājiem tiek lūgts ņemt vērā šīs tēmas, apsverot ūdeņraža nākotni.

Lai iegūtu papildinformāciju, kā arī dziļāku meta pētījuma rezultātu un sākumpunktu pārbaudi, ieinteresētā Sjūzena Kriegere var sazināties ar jums pa e-pastu s.kieger@oeko.de vai pa tālruni +49 761 45295-274

Öko-Institut E.V.
Mandy Lapy
Publika un komunikācija
Borkumstrasse 2
D-13189 Berlin
Tālr.: +49 30 405085-334
M.Schossig@oeko.de