Ekbo brīdina par labo -ringu populismu: bēgļi debašu uzmanības centrā
Ekbo brīdina par labo -ringu populismu: bēgļi debašu uzmanības centrā
"Afd runā ar muti", Dagmar Apel, Evaņģēliskās baznīcas integrācijas komisārs Berlīnes-Brandenburg-Silesian Upper Lusatia (EKBO) un nosoda asās migrācijas debates Vācijā. Viņa mudina negatīvās sekas, kurās varētu notikt šīs diskusijas bēgļiem.
Berlīne - karstas diskusiju vidū par Vācijas migrācijas politiku EKBO integrācijas inspektora integrācijas inspektore Dagmar Apel paaugstina savu balsi. Viņa dedzīgi kritizē, ka bēgļi tiek pakļauti vispārējām aizdomām un ka debates arvien vairāk ietekmē labās daļas populistiskās tendences. "Nedēļas nedēļām ilgi ir bijuši ārkārtīgi nepatīkami, ka partijas un enerģijas politika tiek turēta migrantu aizmugurē, jā, AFD runā ar muti," viņa sacīja intervijā Evangelische Zeitung.
Apelācijas apelācija: pamattiesību aizsardzība uz patvērumu
Īpaši uzsver apel, ka pamattiesības uz patvērumu, kas ir noenkurota pamatlikumā, nevajadzētu apšaubīt. Viņa uzsvēra kanclera Olafa Scholz attieksmi, kurš vēlas strādāt pie šīm individuālajām tiesībām. "Kanclers Šolcs ienesa mūsu tiesību sistēmas pamatu sarunā, un tas ir pareizi un labi," uzsver Apels.
Raugoties uz nesenajām prasībām, piemēram, finanšu ministra Kristiana Lindnera prasībām, bēgļiem, lai izdzēstu finansiālos sasniegumus, Apels skaidro, ka šie pasākumi ir netaisnīgi un ka tie kaitēs cilvēkiem, kuri ir aizbēguši no terora, vardarbības un kara. "Priekšlikums soda visus bēgļus," viņa asi kritizē. "Tiek pieņemts, ka visi migranti ir noziedzīgi vispārējas aizdomas." Tā vietā viņa pieprasa, lai bēgļi varētu izteikt savu viedokli un pastāstīt savus stāstus, lai samazinātu aizspriedumus. Pozitīvs piemērs tam ir tiešsaistes platforma "Amāls, Berlīne!", Kurā žurnāliste: iekšpusē no krīzes valstīm tiek ziņots par vācu sabiedrību.
deportāciju nelikumība krīzes zonās
Īpašas bažas par atkārtotām diskusijām par deportācijām tādās krīzes teritorijās kā Afganistāna un Sīrija. "Sīrija un Afganistāna ir neskaidras valstis," viņa uzsver. "Sīrijā joprojām ir karš un terors, un cilvēktiesības netiek izmantotas Afganistānā. Tāpēc cilvēki bēg." Tāpēc deportācijas uz šādām valstīm nav pamatotas. APEL ir īpaši nobažījusies par sieviešu situāciju Afganistānā, kuras Taliban režīmā ir pakļauti ārkārtīgi ierobežojumi. "Daudzām sievietēm Afganistānā un Irānā klājas slikti. Viņi ir pilnībā pārvietoti no sabiedrības," turpināja Apels.
Šajā kontekstā viņa kritizē arī neseno 28 likumpārkāpēju deportāciju uz Afganistānu 30. augustā. APEL uzsver, ka noziedzniekiem ir arī cilvēktiesības, un tās nevar deportēt uz valstīm, kurās viņi draud spīdzināt un nāvi. "Deportācijas uz Sīriju un Afganistānu nenodrošina lielāku drošību un taisnīgumu, bet sabojā mūsu pamattiesības un izpratni par demokrātiju," viņa skaidro.
Baznīcas patvēruma saspringtā atrašanās vieta arī sagatavo galvassāpes. Tajā ziņots par vardarbīgu baznīcas asilumu evakuāciju Meklenburgas-rietumu Pomerānijā un Ziemeļreinas-Vestfālijā un uzsver, ka situācija kļūst arvien kritiskāka. "Mēs turpinām runāt šeit, Berlīnē un arī Brandenburgā ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu caurspīdīgumu un aizsardzību," sacīja Apels. Neskatoties uz pieaugošo vajadzību pēc baznīcas patvēruma vietām, tās ir ierobežotas, kas vēl vairāk pastiprina situāciju.
Visbeidzot, Apel aicina gan sabiedrību, gan politiku samazināt spiedienu uz bēgļiem un pret viņiem cīnīties ar lielāku cilvēci. "Vispārējās aizdomas ir nepareizas par miljoniem," viņa brīdina. Apel paziņojumi ir iekļauti dažādos citos AFD kritiskos un migrācijās draudzīgos paziņojumos. Jūnija sākumā EKBO izveidoja juridiskās prasības AFD politiķu izslēgšanai no baznīcas birojiem. Evaņģēliskā baznīca Vācijā (EKD) saskaras arī ar izaicinājumu samazināt dalības skaitu - tendenci, kas turpinājās 2023. gadā.
- nag